Foto: Pexels

Latvijas Stividoru asociācija (LSA) aicina ar sankcijām graudu tranzītam no Krievijas negraut pašiem savu ekonomiku un neiznīcināt tranzīta nozari, valstij piederošu uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”, kā arī neradīt jaunus bezdarbnieku tūkstošus, vienlaikus dodot iespēju attīstīties un augt Krievijas ostām un ekonomikai.

Latvijas ekonomikai graudu tranzīts ir būtiska un nozīmīga sastāvdaļa, kurās iesaistītas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme. Latvijā darbojas trīs lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts graudu tranzīts, pārkraušanas termināļu kopējai kapacitātei pārsniedzot 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji trīs miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Tātad kapacitāte ļauj nodrošināt vēl 7 miljonu tonnu eksportu, informē LSA.

“Bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļi nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzīt punktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000,” uzsver Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis.

Vairāk nekā 20% Latvijas valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” pārvadāto kravu ir graudi. “Jau tā uzņēmuma pārvadāto kravu apjoms gada laikā samazinājies par 15-20%, bet vēl lielāks apjoma kritums kompānijai var izrādīties kritisks,” brīdina Jānis Kasalis.

Jau tā piecu gadu laikā “Latvijas dzelzceļš” darbinieku skaits samazinājies vairāk nekā par 40%. Ar liegumu pārvadāt graudus no Krievijas apdraudētas ir arī palikušās nedaudz vairāk nekā septiņi tūkstoši darba vietas.

Latvijas Stividoru asociācija ir pārliecināta, ka graudu tranzīta embargo neatstās negatīvu iespaidu uz Krievijas ekonomiku. Pat pretēji.

Ja Latvija ierobežos graudu tranzītu, Krievija izmantos citus ceļus. Svarīgi arī atcerēties, ka pa dzelzceļu pārvadātie tranzīta graudi nepaliek Latvijā, bet sasniedz citas valstis. Caur Eiropas valstīm tie nonāk nabadzīgās Āfrikas valstīs: Somālijā, Mali, Nigērijā.

“Turklāt jāatceras, ka, neveicot graudu tranzītu caur Latviju, nauda paliks Krievijas ostās, sekmējot agresorvalsts ekonomiku un ļaujot darbināt kara mašīnu. Reģionā visstraujāk augošās ostas ir Visocka un Ustj Luga Tajās ir moderni graudu pārkraušanas termināļi. Piemēram, Visockas termināļa jauda ir četri miljoni tonnu gadā. Ja graudus nevedīs caur Latviju vai Eiropu – pelnīs Krievijas ostas,” norāda Jānis Kasalis, piebilstot, ka “graudi ne tuvu nav Krievijas ekonomikas veidotājs, lai agresorvalsts izjustu sekas no sankcijām, ir nepieciešama absolūtā blokāde, jo vairāk nekā 70% Krievijas eksporta veido ogļūdeņraži (gāze, nafta u.c.).”

Sankcijām pret Krieviju ir jābūt, taču arī jāsaprot, vai ieviešot tās pārāk drakoniskas, nevaram kaitēt paši savai ekonomikai. Graudu tranzīts nav lielākā problēma – to nepiegādāšana Āfrikas kontinenta valstīm var novest daudzus cilvēkus badā un radīt jaunu migrācijas vilni Eiropā. Efektīvākā metode būtu agresorvalsts ekonomikas graušana, to pilnībā izolējot no pārējās pasaules, kam ir nepieciešama globāla pasaules ietekmīgāko valstu vienošanās.

Lasiet arī: Šonedēļ gaidāmi intensīvi nokrišņi un brāzmains vējš

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!