Edgars Rinkēvičs un Uldis Pīlēns. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Saeima trešdien, 31. maijā, ārkārtas sēdē par nākamo Valsts prezidentu ar 52 balsīm ievēlējusi pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, trešajā vēlēšanu kārtā Rinkēviča kandidatūru atbalstīja 52, bet pret bija 35 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

“Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību,” pauž jaunievēlētais prezidents.

Rinkēvičs kopš 2011.gada ieņem Latvijas ārlietu ministra amatu. Viņš ir arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī valdes loceklis partijā “Vienotība”.

Rinkēvičam ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts bakalaura grāds, kā arī maģistra grāds politikas zinātnēs un ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā.

Kā zināms, pēc pirmajām divām vēlēšanu kārtām, kurās prezidentu ievēlēt neizdevās, no cīņas izstājusies Elīna Pinto, kura guvusi vismazāko atbalstu, un parlamentāriešiem bija jāizvēlas, vai savu balsi atdot par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču vai uzņēmēju Uldi Pīlēnu.

Kā zināms, Valsts prezidenta amatam deputāti bija izvirzījuši trīs kandidātus – Elīnu Pinto, Uldi Pīlēnu un Edgaru Rinkēviču.

Kopumā vēlēšanās balsoja 87 deputāti, no tiem pirmajā kārtā pret visiem kandidātiem balsojuši desmit. Par Pīlēnu nobalsojuši 25, pret 62, par Rinkēviču “par” nobalsojuši 42, “pret” – 45, savukārt par Pinto – “par” balsojuši desmit, bet pret 77 tautas kalpi. Pirmajā vēlēšanu kārtā Valsts prezidentu ievēlēt neizdevās, līdz ar to notika vēlēšanu otrā kārta.

Arī otrajā vēlēšanu kārtā netika ievēlēts neviens no prezidenta amata kandidātiem. Pret visiem balsots desmit vēlēšanu zīmēs. Otrajā kārtā par Pīlēnu nobalsojuši 25, pret 62 deputāti, par Rinkēviču 42, pret 45, bet par Pinto –  desmit, bet pret – 77 tautas kalpi.

Līdz ar to izsludināta vēlēšanu trešā kārta, kurā no cīņas izstājas Pinto, kura ieguvusi vismazāko atbalstu.

Balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, informē Saeimas Preses centrs.

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no kandidātiem neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpinās, katrā nākamajā kārtā izslēdzot kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā vēlēšanu kārtā kandidāts nav ieguvis 51 balsi, rīkojamas jaunas vēlēšanas.

Kandidāts Uldis Pīlēns savas gaitas politikā uzsāka 90. gadu beigās kā “Tautas partijas” valdes loceklis. Politiķim ir padziļinātas būvniecības un uzņēmējdarbības zināšanas, kuras gūtas, uzsākot savu biznesu, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā arī diploms arhitektūrā. Vien pagājušajā gadā publiskajā vidē Uldis Pīlēns sacījis, ka valsts prezidenta amats nav viņa mērķis. Savukārt šobrīd kandidāts runā vairāk no valdības vadītāja puses, kura trumpji ir orientēšanās ekonomikā un nostāja starptautiskos drošības jautājumos.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par galvenajiem uzdevumiem prezidenta amatā ir noteicis ārējo un iekšējo drošību, taču pārējām aktualitātēm vēlas pievērsties pēc laika. Rinkēviča politiskā karjera aizsākās 2011.gadā, un jau 2014.gadā viņš kļuva par Latvijas Ārlietu ministru, kur darbojas vēl joprojām. Kandidātam ir bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un maģistra grāds politikas zinātnē. Rinkēvičs ir aktīvs arī cilvēktiesību jautājumos un liels LGBTQ+ kopienas atbalstītājs, kā arī pats ir daļa no tās.

Savukārt Elīnas Pinto vārdu daļa no sabiedrības prezidenta vēlēšanu laikā dzirdēja pirmo reizi, lai gan viņa ir piedalījusies publiskās aktivitātēs Latvijā un ārpus Latvijas. Šobrīd Pinto strādā kā komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Viņai ir maģistra grāds cilvēktiesībās un demokratizācijā. Tāpat Pinto kopš 2021.gada ir biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” valdes locekle. Viņas izvirzītās prioritātes prezidenta amatā būtu ilgtspēja, jaunieši un drošība – no varmācības un vardarbības gan starpvalstu, gan cilvēciskā līmenī.

Pēc SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas par izvirzītajiem Valsts prezidenta kandidātiem, 35% aptaujāto atzīst, ka tie neatbalsta nevienu no tiem. Taču, 22% iedzīvotāju savu atbalstu pauduši partijas “Jaunā vienotība” izvirzītajam Edgaram Rinkēvičam, kamēr 21% respondentu atbalsta “Apvienotais saraksts” izvirzīto Uldi Pīlēnu. Savukārt “Progresīvie” publiskās pārvaldības eksperti Elīna Pinto atbalsta 10% aptaujāto.

“OlyBet” bukmeikeru skatījumā šobrīd Edgars Rinkēvičs izvirzījies kā favorīts šajā sacīkstē, iespējamībai, ka viņš tiks ievēlēts par valsts pirmo amatpersonu, tiekot novērtētai ar koeficientu 2,10. Uzreiz aiz viņa ir Pīlēns ar koeficentu 2,30. Pinto izredzes tiek vērtētas zemu – koeficients 25,00, taču, ka par prezidentu kļūs pavisam cita persona, iespējamība novērtēta ar 4,00.

Lasiet arī: Mokoša nāve gāzes kamerās – slepeni kadri no zvēraudzētavām atklāj nežēlību pret dzīvniekiem

Līdzīgi domā arī “Betsafe”  bukmeikeri.  “Līdz pat brīdim, kad tagadējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja par atkāpšanos no kandidatūras uz otro termiņu, “Betsafe” bukmeikeru prognozes bija par labu Levita kunga uzvarai. Aktuālās prognozes liecina, ka lielākās iespējas triumfēt ir abiem koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem Rinkēvičam un Pīlēnam. Bez tā viņu izredzes ir līdzvērtīgas – tās tiek vērtētas ar 45% iespējamību. Savukārt opozīcijā esošās Saeimas frakcijas “Progresīvie” izvirzītās kandidātes Elīnas Pinto varbūtība uzvarēt ir vien 10%,” skaidro “Betsafe” pārstāvis.