Vairāk nekā pirms diviem gadiem Ruta Ostermane (Ruth Oosterman) sāka zīmēt kopā ar savu meitu Evu, kurai tikai nesen bija palikuši divi gadi. Pēc tam, kad abas bija sākušas kopīgos darbu un procesu publicēt sociālajos tīklos, tas pavēra jaunus apvāršņus un nodrošināja viņām platformu, kas ļāva mudināt arī citus vecākus sadarboties ar saviem bērniem.
“Mēs kopā darbojamies jau divus gadus un pa šo laiku esam izaugušas par māksliniecēm. Esam attīstījušas savu stilu un mūsu saikne kā mātei ar meitu ir kļuvusi nesaraujama!”, – stāsta Ruta.
Tā kā atbalsts ir bijis neizmērojams, Ruta un viņas meita vēlējās dalīties ar to, kas šajos divos gados ir paveikts.
“Mēs esam nogājušas garu ceļu šo divu gadu laikā. No otu mazgāšanas un lemjot, kura pirmā sāks zīmēt, līdz sinhronai zīmēšanai, vienlaicīgi, radošajā procesā, vienai otru papildinot.”
“Bērnu iztēle ir absolūti brīnišķīga un tā ir jāsargā par katru cenu! Vienmēr iedrošini un nekad neapslāpē bērna fantāziju!” – pārliecināti uzsver Ruta.
“Neskaitāmas reizes nācies iekost mēlē, lai neaizrādītu meitai, kad tā paņem melnu krāsu un aizkrāso ar to pusi no tā, ko esmu savā radošumā izveidojusi,” – stāsta Ruta. – “Un tad es atkal sev pierādu, ka viņa ir izvēlējusies iet to ceļu, par kuru es nekad nebūtu iedomājusies. Tas ceļš, kas sākumā man var likties aplams, vienmēr izrādās īstais.” 
Ruta to vērtē kā dāvanu, kura nav nekādi izmērāma. – “Meita man iemācījusi pilnīgi jaunas zīmēšanas tehnikas, idejas, koncepcijas, un visa procesa laikā esmu iemācījusies daudz jauna arī par sevi.”
Ruta stāsta, ka visgrūtāk ir aizmirst par parastajām “vecāks – bērns” attiecībām. Tām ir jāļauj iet, lai spētu sadarboties kā viens veselums. Neviens nav priekšnieks, visi ir vienlīdzīgi un darbojas kopīgi, vienoti šajā pašatklāsmes un radošuma ceļojumā. Nepārtraukts respekts un komandas darbs ir visa pamatā, kas prasa daudz darba no visām iesaistītajām pusēm, un ir jābūt gatavam, ka viss var mainīties jebkurā brīdī. Un nesaki bērnam “nē”.
Ruta stāsta, ka svarīgākais ir nevis rezultāts, kas tiks iegūts, bet gan process. Ikviena atmiņa, saruna vai stāsts, kas radies šī procesa laikā, saglabāsies uz mūžiem. 
“Jūs veidojat bērna ticību un pārliecinātību par sevi un saviem spēkiem, jūs veidojat personību, kura tic, ka viņu idejas tiek respektētas, ka viņu iztēle ir dāvana. Katru reizi, kad jūs sēžat un klausāties savā bērnā, lai arī cik triviāli tas dažreiz neskanētu, tas pierāda, ka jums rūp, un tie jebkurā brīdī var vērsties pie jums, brīžos, kad tas ir nepieciešams. Šādi jūs radāt vidi, kurā valda atvērta komunikācija,” – pārliecināti pauž Ruta.

Saistītās tēmas:

youtube icon
Abonēt youtube