37% Eiropas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā nav apmierinošu digitālo prasmju, bet 13% šādu prasmju nav nemaz, šodien Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā starptautiskajā tematiskajā seminārā atzinusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

E-prasmes ir kļuvušas par stingru prasību kā izglītībā, tā darba tirgū, nešķirojot cilvēkus pēc vecuma vai profesijas – šāds ir viens secinājumiem, kas izskanēja VIAA organizētajā starptautiskajā tematiskajā.

Seminārā pieredzē dalījās izglītības politikas veidotāji, skolu izglītības un profesionālās izglītības sektoru eksperti un biznesa vides pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, Īslandes, Somijas un Horvātijas.

Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Karine Oganisjana seminārā sniedza ieskatu nākotnes tehnoloģijās un iepazīstināja ar futurologu prognozētajām nākotnes profesijām, piemēram, vertikālo lauksaimnieku, ķermeņa daļu veidotāju un klimata kontrolieri. Oganisjana uzsvēra, ka nākotnes populārāko profesiju vidū ir daudzas, kas pieprasa augsta līmeņa tehnoloģiskās zināšanas.

Malmes Universitātes profesors Tobiass Denskus savukārt uzsvēra, ka politikai un praksei vajadzētu iekļaut bērnu tiesības uz informāciju, izglītību, aizsardzību, privātumu un līdzdalību. Profesors arī atzina, ka mūsdienu jauniešu skatījums uz darbu ir atšķirīgs, ienākot tādiem darba veidiem kā zīmola veidošana sev pašam sociālajos tīklos.

Tikmēr Jākobsone arī atzina, ka, ieviešot tādas jaunās darba formas kā virtuālais birojs un elastīgais darbs, digitālās prasmes darbiniekiem kļūst par izšķirošu faktoru.

Foto: iStock