Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākas instances tiesas spriedumu, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES).

Tiesas spriedums nozīmē, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nevar sākt sarunas ar ES par izstāšanos, kamēr to nav atbalstījis parlaments.

Augstākās tiesas prezidents pagājušajā mēnesī tienešiem skaidroja, ka viņiem netiek lūgts anulēt “Brexit” referenduma rezultātus, bet izvērtēt procesu, kādā šis rezultāts var tikt likumīgi realizēts.

Meja pagājušajā otrdienā paziņoja, ka plāno līdz marta beigām iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, kas regulē ES dalībvalsts izstāšanās procesu.

Lielbritānijas mediji ziņoja, ka valdība jau ir sagatavojusi likumprojektu par 50.pantu.

Meja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Lielbritānija, izstājoties no ES, atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu.

Taču viņa piebilda, ka vēlas panākt ar ES jaunu vienošanos par muitas ūniju, un slēgt brīvās tirdzniecības līgumus, kas dos “vislielāko iespējamo pieeju” vienotajam tirgum.

Meja arī apsolīja, ka Lielbritānijas parlamentam būs iespēja balsot par galīgo vienošanos ar ES, kas saturēs Apvienotās Karalistes izstāšanās noteikumus. Tomēr premjere neko neminēja par iespējamām konsultācijām ar parlamentu pirms Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanas.

Referendumā 23.jūnijā 52% vēlētāju nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES.