Foto: Unplash.com

Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms sēdes iekļauti grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. “Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari, neizpratnē ir Latvijas Dabas fonds.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti – 2019.gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus.

“Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm,” pauž Latvijas Dabas fonds.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda: “Ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības Zaļā kursa, kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu. Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radam Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā.”

Ņemot vērā ES kopējo mērķi – nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību, šobrīd Latvijai būtu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu, uzskatu pauž nozares speciālisti.

“Pagaidām esam starp pēdējām vietām ES pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara,” noteic J. Rozītis. Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem būtu pieļaujama tikai pēc tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzības teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopējiem mērķiem.

Viedoklī dalās arī Dr. biol. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: “Pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni. Pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara esam otrajā vietā Eiropā. Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru.”

Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Dr.biol. Jānis Priednieks par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā: “Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni ligzdas būvei.”

Savukārt bioloģe un Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Eņģele vēlreiz vērš uzmanību uz klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi un dabas aizsardzības organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš: “Šādā veidā tiek klaji ignorētas arī sabiedrības intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatīvās sabiedrība ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai. “