Andrejs Elksniņš. Foto izgūts no Facebook @Andrejs Elksniņš

“Ukrainā notiek karš, un tas ir skaidrs un pašsaprotams. Krievija karo ne savas valsts teritorijā, un tas ir skaidrs un pašsaprotams,” intervijā portāla Delfi raidījumam “Kāpēc” atzinis Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, uz jautājumu, kam pieder Krima, gan norādot, ka tā ir Krievijas Federācijas sastāvā.

Elksniņš izvairījies atbildēt uz jautājumiem par to, vai ir Ukrainas pusē, cer uz tās uzvaru vai Krievijas armijas sagrāvi. Viņš paudis uzskatu, ka uzvarētāja karā nebūs, bet uz precizējošiem jautājumiem atteicies atbildēt, sūrojoties, ka žurnāliste cenšas viņu “eksaminēt”.

Tāpat viņš uzsvēris, ka “Daugavpils nav samaksājusi ne centa” par padomju režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu, ziņo Delfi.

Saskaņā ar likumu pusi demontāžas darbu izmaksu sedz valsts, otru pusi – pašvaldība, taču par pienākumu finansēt savu daļu dome vērsusies Satversmes tiesā, uzsvēra politiķis.

Elksniņš stāstīja, ka, izpildot likuma prasības, Daugavpils pilsētas dome par pieminekļu demontēšanu izsludinājusi atklātu un publisku konkursu, kurā arī publiski paziņots uzvarētājs.

Kad konkurss noslēdzies, Elksniņš apspriedies ar finanšu departamenta vadītāju, juristiem un citiem kolēģiem, un nonācis pie secinājuma, ka janvārī apstiprinātajā 2022.gada pašvaldības budžetā naudas šī uzdevuma izpildei nav.

Ņemot vērā Satversmes tiesas lemto un Valsts policijas noteiktos ierobežojumus, tam sekojusi slēgtā iepirkumu procedūra, kurā kāds uzņēmums apņēmies šos darbus izpildīt par 40 700 eiro, un to arī paveicies.

Uz jautājumu, vai tam, kurš nojauca pieminekli, ir samaksāts, Elksniņš atbildēja: “Šobrīd no pašvaldības budžeta nav samaksāts ne centa.”

Daugavpils mērs kritizēja, ka Saeima likuma pieņemšanas gaitā nav komunicējusi ar pašvaldībām, tādējādi pārkāpjot Satversmi. Likumdevēji arī neesot pietiekami iedziļinājušies Daugavpils situācijā.

Jau ziņots, ka Daugavpils dome, kurai par bezdarbību pieminekļu demontāžas jautājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija draudējusi ar iespējamu atlaišanu, ir vērsusies Satversmes tiesā, lai pārliecinātos par attiecīgā likuma par padomju pieminekļu demontāžu atbilstību Satversmei.

Lasiet arī: ASV militārā lidmašīna debesīs atstājusi pikantu vēstījumu krieviem

Kā zināms, 2022.gada 14.jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kas jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim. Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.