Foto: Pexels

Eiropas Parlaments aicina Komisiju ieviest īpašu “Eiropas mākslinieka statusu”, paredzot kopīgu satvaru darba nosacījumiem un visām ES valstīm kopīgus standartus.

Rezolūcijā, kas pieņemta trešdien, 20.oktobrī, ar 543 balsīm par, 50 pret un 107 atturoties, EP deputāti arī aicina dalībvalstis nodrošināt iespēju individuālajiem pašnodarbinātajiem, kādi lielākoties ir mākslinieki un kultūras darbinieki, slēgt darba koplīgumus.

Jāveicina pārrobežu mobilitāte

Viņi norāda uz lielajām atšķirībām dalībvalstu vidū attiecībā uz mākslinieku statusu, regulējumu un atbalsta shēmām, kas apgrūtina pārrobežu sadarbību un mobilitāti. Viņi aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt kultūras un radošo prasmju kvalifikācijas un diplomus un novērst citus mobilitātes šķēršļus, vajadzības gadījumā pārstrādājot prasības par vīzām, nodokļiem, sociālo nodrošinājumu.

Viņi arī aicina pieņemt īpašas programmas, kas būtu veltītas jaunu autoru un novatoru mobilitātei.

Straumēšanas platformas un ienākumi no autortiesībām

Pašreizējā pandēmija ir palielinājusi mākslinieku un lietotāju atkarību no dominējošām digitālajām platformām. EP deputāti pauž bažas par to, ka šajā jaunajā ekonomikas paradigmā daudzi mākslinieki un radītāji nevar sasniegt līdzšinējo ieņēmumu apjomu, jo straumēšanas platformas mēdz uzspiest “izpirkšanas klauzulas” (ar vienu maksājumu iegādājoties tiesības uz autoru darbiem) un atņemot viņiem iespēju saņemt autoratlīdzību par katru darba atskaņošanas reizi.

EP prasa Komisijai veikt pasākumus, kas nodrošinātu pienācīgu un taisnīgu ieņēmumu pārdali.

Jāaizstāv mākslinieku brīvība

EP deputāti mudina dalībvalstis aizsargāt māksliniecisko brīvību, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji var brīvi baudīt mākslas darbus un līdzdarboties kultūrā, un mudina Komisiju piemērot sankcijas dalībvalstīm, kuras šajā ziņā nepilda savus pienākumus.

Viņi aicina Komisiju sagatavot ceļvedi, kā Eiropā uzlabot māksliniecisko izpausmju brīvības aizsardzību, bet dalībvalstis aicinātas izveidot strukturētu dialogu starp māksliniekiem, juridiskajiem ekspertiem un citām interešu grupām, lai noteiktu vienotus māksliniecisko izpausmju brīvības standartus.

Ziņotāja Monika Semedo (Renew, LU) sacīja: “Jau pirms pandēmijas daudzu mākslinieku apstākļi bija sarežģīti un daudziem bija vajadzīgs vēl cits iztikas avots. Mēs mudinām dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai novērstu šai nozarei raksturīgos nestabilos ienākumus, neapmaksāto darbu un nedrošos darba apstākļus, kā arī nodrošināt minimālo ienākumu līmeni māksliniekiem un kultūras profesionāļiem. Mums jānovērš arī birokrātiskais slogs, piemēram, darba atļaujas, festivālu rīkošanas atļaujas, kā arī dubulta aplikšana ar nodokļiem māksliniekiem, kas strādā citās dalībvalstīs”.

Kā zināms, Covid-19 pandēmijas apturēšanas pasākumi ir smagi skāruši kultūras un radošo nozaru ekosistēmu. 2020.gadā kultūras un radošo nozaru industrija piedzīvoja apgrozījuma kritumu vairāk nekā 30% apmērā (kopējais zaudējums 199 miljardu EUR apmērā), savukārt un mūzikas un izpildītājmākslas nozares piedzīvoja zaudējumus attiecīgi 75% un 90% apmērā.