Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē trešdien diskusijas raisīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžetā iezīmētais 4,1 miljons eiro dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), par šādu tēriņu lietderīgumu bažas paužot gan komisijas vadītājam, gan Latvijas Jauno zinātnieku apvienībai.

Šodienas komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepazīstināja deputātus ar ministrijas plānoto nākamā gada budžeta izlietojumu. Diskusijas raisīja papildu piešķirtais finansējums 4 168 784 eiro apmērā Latvijas dalībai EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka IZM zinātnes finansējums bija prioritārs, tomēr pusi naudas ministrija ir novirzījusi dalībai EKA. “Mēs atbalstām zinātnisko darbību augstskolās, zinātnes bāzes finansējumu un citas lietas, bet pēkšņi lielākā daļa naudas aiziet prom. Es saprotu, ka dalība starptautiskajās institūcijās ir laba, bet nu tik lielu proporciju piešķirt ir pārsteidzoši,” pauda deputāts.

Ministre uzsvēra, ka šāds lēmums “netapa vienā dienā”, un viņa pati līdz pat septembra vidum bijusi skeptiska par šādu pozīciju. Viņa stāstīja, ka 2020.gada februārī beigtos līgums ar aģentūru, kurā pašlaik Latvija ir novērotājas statusā.

Šuplinska norādīja, ka Latvija jau otro reizi ir novērotāja statusā, bet trešo reizi to turpināt nebūtu bijusi nozīme, jo tā “netiek gūts galvenais” un Latvija nevar piedalīties zinātnes un izglītības projektos, kas saistīti ar aģentūras pētniecību.

Ministre minēja, ka dalības maksa aģentūrā ir trīs miljoni eiro, tomēr atgriezeniskais ieguvums esot 80%. Ašeradens vaicāja IZM pārstāvjiem, vai ir saskatāms reāls ekonomiskais ieguvums no tā. IZM parlamentārā sekretāre un Saeimas deputāte Anita Muižniece (JKP) skaidroja, ka tikai finansējuma apmērā ekonomiskā vērtība no dalības šajā organizācijā esot 1:6. Viņa uzsvēra, ka atgriezeniskā saite nenotiks ne nākamajā gadā un ne uzreiz, tomēr aprēķini ir.

Tāpat Muižniece piebilda, ka “normāli” būtu daļēji šīs izmaksas segt no Ekonomikas ministrijas (EM) un arī citu ministriju budžetiem, jo aģentūras darbība nav tiešā veidā tikai izglītības vai zinātnes jautājums. Viņasprāt, EKA darbībā ir arī būtisks uzņēmējdarbības faktors un iespēja attīstīt uzņēmēju eksportspēju.

Deputāta uzsvēra, ka bija jāizšķiras un tika nolemts kļūt ar EKA asociēto dalībvalsti, tomēr nākotnē ir cerība runāt ar citām ministrijām un to darīt kopā.

Pret ieceri novirzīt šādu finansējumu dalībai EKA iebilda Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) pārstāvji, norādot, ka dalībai institūcijas IZM esot atvēlējusi divas trešdaļas zinātnei piešķirtā finansējuma. Tāpat LJZA pārstāvji norādīja, ka piekristu tam, ka EM un lielie uzņēmumi apskata iespējas segt dalības izmaksas, bet ne IZM.

Savukārt Saeimas deputāte Evija Papule (S) pauda atbalstu IZM lēmumam kļūt par EKA asociēto dalībvalsti, jo, viņasprāt, tas noteikti būšot ieguvums. Viņas ieskatā, būtu labāk, ja šis jautājums tiktu iekļauts IZM bāzes finansējumā. Vienlaikus viņa atbalsta diskusiju ar citām ministrijām par finansējuma nodrošināšanu. “Tas būtu risinājums, jo piekrītu, ka nav godīgi dot tikai no IZM budžeta, bet nedot vispār ir vēl sliktāk,” uzsvēra Papule.

Ašeradens vaicāja, vai šī nav tā situācija, kad pie “salāpīta uzvalciņa” viena poga ir “Swarovski” kristāla. Papule norādīja, ka tā nav.

LJZA pārstāvis skaidroja, ka Latvija zinātnē ir izvēlējusies trīs stratēģijas un sešas tēmas, kurās specializēties, bet kosmoss neesot starp tām. “Mūsu tā ne pārāk lielo finansējumu mēs izsmērējam vēl plānākā slānī un ir jauna tēma, kas nav mūsu viedajā specializācijā. Specializējamies tur, kur mēs izvēlējāmies,” uzsvēra arodbiedrības pārstāvis.

Kā ziņots, LJZA jau šīs nedēļas sākumā pauda bažas par valdības piešķirtā finansējuma zinātnei izlietojumu un aicināja IZM turēt dotos solījumus.

Apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka koalīcijas deputāti 2020.gada budžetā iezīmēja astoņu miljonu eiro lielu papildinājumu zinātnes budžetā katrā no gadiem – 2020., 2021.un 2022.gadā, tomēr, viņuprāt, pretēji solītajam, IZM pie palielināta finansējuma nav iezīmējusi līdzekļus zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai.

“Redzams, ka valdības apstiprinātajā plānā lauvas tiesa – vairāk nekā 4,5 miljoni eiro nākamgad un 9,5 miljoni eiro līdz 2022.gadam – paredzēts novirzīt dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā un Eiropas Kodolizpētes centrā (CERN),” uzsvēra Siliņa.

LJZA pauža bažas par to, ka šo zinātnes finansējuma pieaugumu nejutīs Latvijas labākie un spējīgākie pētnieki. “Par šo naudu pētīs un strādās tikai tie, kas strādā ierobežotās jomās, proti, kosmoss un kodolfizika – pavisam neliels skaits no Latvijas zinātniekiem,” sacīja Siliņa.

Valdība piektdien atbalstīja valsts budžeta likumprojektu 2020.gadam. Gala lēmumu par nākamā gada budžetu pieņems Saeima.

IZM nākamā gada budžets ir plānots 403,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2 miljoniem jeb 0,8% mazāk nekā pērn. Attiecībā uz zinātni IZM plāno nākamgad nodrošināt zināšanu bāzi tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un novirzīt zinātnei teju 50 miljonus eiro, tomēr ministrija norāda, ka privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā nākamgad samazināsies par 3% un zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā samazināsies par 1391.

Ziņas avots: LETA