Mārtiņš Egliens. Foto: Ekrānšāviņš

Mārtiņš Egliens šoziem atgriezies Latvijas Nacionālajā teātrī, taču ne  vairs kā aktieris, bet gan kā režisors. Viņa vadībā tapa Teātra dienai veltītais humorīgais uzvedums “Iet kā smērēts,” vēsta žurnāls “Kas Jauns”.

Kā zināms, Egliens pārtrauca 23 gadus ilgo aktiera karjeru Nacionālajā teātrī veselības problēmu dēļ. Viņam Vācijā diagnosticēta reta balsenes slimība, ko medicīniski vēl nemāk ārstēt. Lūdzot sabiedrībai ziedojumus ārstēšanās izdevumiem, kas palīdzētu balsi atgūt, sabiedrība aktierim pāris stundu laikā saziedoja teju 50 000 eiro. Pazaudētā balss nu ir atgriezusies un Egliens spēj runāt, taču ne skaļi.

Veselības problēmu dēļ aktieris mainīja nodarbošanos un nu sevi realizē kā komponists, pianists un režisors. Kopā ar sievu Ditu Lūriņu un aktieri Gundaru Grasbergu Egliens izveidoja koncertuzvedumu ar Jāņa Petera dzeju, ar ko uzstājās mūzikas namā “Daile”.

“Komponēšana ir pamatlieta, ar ko tagad ikdienā nodarbojos. Šis manā radošajā darbībā ir pilnīgi jauns izaicinājums. Līdz šim šo to mūzikā biju sacerējis vien brīvajā laikā, sava prieka pēc. Bet nu, kad tas ir darbs, tas ir pavisam kas cits,” izdevumam teic Egliens.

“No tā, ka balss atpūšas, nekas daudz nemainās,” par savas balss īpatnībām raidījumā “Kad viņas satiekas” iepriekš stāstījis tautā iemīļotais aktieris.  Pēc viņa teiktā, ja ļoti daudz un intensīvi runā, tad jūt, ka ar balsi kļūst sliktāk, bet tad vajadzīga desmit minūšu pauze. “Es arī nejūtu nogurumu,” runājot par balsi, skaidro aktieris.

Uz piebildi, ka viņš nevarētu būt taksometra vadītājs, jo viņi parasti daudz runā, Egliens atjoko: “Es varētu būt īpašais taksometra vadītājs! Par lielāku naudu! Tāds, kurš nerunā vispār. Pat, kad viņam kaut ko prasa, viņš vienkārši nerunā.”

Vaicāts, kādi vēl varētu būt darbi, ko Egliens varētu darīt un kur nebūtu nepieciešams daudz un skaļi runāt,  viņš atklāj: “Es visu, kam gāju cauri, vienkārši metu miskastē. Man nav variantu. Man bija čaļi, kas piedāvāja iet celtniecībā, iet un remontēt dzīvokļus. (..) Man būtu interesanti dienas trīs, piecas, mēnesi varbūt. Ja es būtu apsolījis, arī to izdarītu. Kad tu pēkšņi saproti, kā tas notiek, tev paliek neinteresanti. Jo teātrī jau ir tieši tas pats. Tu paņem kaut ko, ko tu nesaproti, tad tu to beidzot atpiņķerē, un tad ir izrāde, un viss, tad tu piņķerē nākamo. Un tā visu laiku, tu esi pieradis, un tas ir interesanti. Ja tu paliec radošajā sfērā, tu visu laiku esi atklāšanas procesā,” skaidro Egliens.

Viņš arī atzīst, ka, lai nu ko, bet Leļļu teātrī viņš nevarētu strādāt. “Es novērtēju, tas ir nenormāli smags darbs. Es to novērtēju. Man ir baigi grūtas attiecības ar bērnu izrādēm, tā ir cīņa – ar to publiku. Vai dieviņ, tētīt, tā ir tik grūta publika!” neslēpj Egliens, atklājot, ka no bērnu publikas nesajūt atpakaļsaiti. “Man ir tāda sajūta, ka tu dod, dod, dod, bet viņi aiziet mājās. Tu tāds nosvīdis tur paliec. Ar pieaugušo auditoriju, ja tu dod, un viņi patiešām ņem to visu un gremo, viņi pēc tam atdod tev atpakaļ. Tu jūti.”

Lasiet arī:

Mirušā basketbolista Jāņa Timmas tēvabrālis startēs pašvaldību vēlēšanās

Zuši sarīko gaidāmā bērniņa dzimuma atklāšanas svētkus

Lelde Ceriņa iziet sabiedrībā ar jauno draugu

VIDEO | Latvijas kinoteātros nonāk Kannu kino festivālā izrādītā šausmu komēdija

Slimnīcā nonācis vēl viens bērns ar E.coli infekciju

Dalībnieks no Latvijas starptautiskā loterijā laimējis teju pusmiljonu eiro