Uzdrīkstēties ir skaisti un noderīgi – drosmīgais brits ar lietussargu

18. gadsimta 50. gadu sākumā Džonas Henvejs, atgriežoties no Francijas ceļojuma, sāka staigāt pa lietainajām Londonas ielām ar lietussargu. Cilvēki bija sašutuši. Garāmgājēji svilpoja un smējās par nabaga britu. Kas ir šis dīvainis, kuram nerūp citu viedoklis.

Pirms Henveja 18. gadsimta Anglijā bija stingri noteikumi. Briti uzskatīja, ka lietussargs izrāda cilvēka rakstura vājumu īpaši, ja to izmanto vīrieši. Reti kurš uzdrīkstējās iziet ārā ar šādu aksesuāru. Jebkurš stiprā dzimuma pārstāvis ar lietussargu pakļāvās publiskam apsmieklam.

Foto:atlasobscura.com

Džons Henvejs staigā pa ielām ar neparastu priekšmetu – lietussargu.

Lietussargs tika uzskatīts par vairāk frančiem raksturīgu priekšmetu. Uz Eiropu aksesuārs atceļoja no Austrumiem, kur turīgi ļaudis slēpās zem karstajiem saules stariem. 1710. gadā Parīzē tika izgudrots pirmais saliekamais lietussardziņš, kas varēja pasargāt gan no lietus, gan no sniega, un dažu gadu laikā tas kļuva par katras sabiedrības dāmas neatņemamu aksesuāru.

Tomēr pašpārliecinātais Džonas Henvejs nepievērsa uzmanību sabiedrības viedoklim. Šis ekscentriskais cilvēks bija pieradis pie nesaskaņām. Viņš aktīvi uzstājās pret tējas ievešanu Anglijā un pat uzrakstīja par tās slikto ietekmi uz cilvēka organismu.

Daudzu gadu garumā Henvejs un viņa lietussargs bija galvenie pilsētas apsmiekli. Tomēr par lielākajiem ienaidniekiem kļuva pajūgu vadītāji, kuri ļoti labi piepelnījās lietainās dienās, jo iedzīvotāji izmantoja transportu, lai nesamirkuši tiktu no punkta A uz punktu B. Tā laika avīzēs rakstīja, ka agresīvie vadītāji apmētājuši Henveju ar dubļiem un pat braukuši viņam virsū.

Viņu naidīgās attieksmes iemesls slēpās bailēs. Henvejs bija pirmais, kurš atļāvās staigāt ar lietussargu, un vēlāk, kad tauta saprata, ka tas ir ērti un izdevīgi, arī citi paķēra ideju, un aizvien biežāk lietainās dienās cilvēki staigāja ar sargu virs galvas.

Redz kā mainās sociālie uzskati…