Aleksandrs Bartaševičs. Foto: Ekrānšāviņš

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pieminekļa “Rēzeknes atbrīvotājiem no fašistiskās okupācijas” nojaukšanu nodēvējis par vandalisma aktu, piebilstot, ka līdz pēdējam cerējis, ka no šādām barbariskām darbībām varēs izvairīties.

“Pēdējā laikā Latvijas krievi ir pakļauti spēcīgam spiedienam, tikai tāpēc, ka viņi ir krievi. Kāds mums iesaka runāt klusāk savā dzimtajā valodā, kāds sola pārcelt uz rezervātiem, jo mēs ar ziediem rokās pieminam savus kritušos, taču uzvaru guvušos radiniekus. Citi dara visu, lai mūsu bērni aizmirstu savu dzimto valodu, zaudējot iespēju to mācīties skolās,” videoierakstā, kas publicēts portālā Gorod, norāda Rēzeknes mērs, atvainojoties, ka ierakstā nerunā latviski, jo tam ir nopietni iemesli.

“Krieviem Latvijā nepieciešama reabilitācija, tāpēc es runāju krieviski. Mēs, Latvijas krievi, neesam vainīgi pie tā, kas šobrīd notiek Ukrainā. Mēs ļoti pārdzīvojam par šī kara upuriem, kur abās pusēs mirst slāvi. Tā ir traģēdija mums visiem, un mēs vēlamies mieru gan Ukrainai, gan Krievijai pēc iespējas ātrāk. Arī pieminekļi, kurus valsts nolēma demontēt, nav vainīgi. 1944.gadā Rēzekni un Latviju no nacistiem atbrīvoja krievi, ukraiņi un latvieši. Viņu vidū ir mans vectēvs Aleksandrs Bartaševičs, kurš nomira netālu no Madonas. Kur atrodas viņa kaps, es nezinu. Tāpēc ziedus es nesu uz šejieni, pie pieminekļa, ko veidojuši latviešu tēlnieki – Otto Kalējs un Ojārs Siliņš. Līdz pēdējam cerēju, ka izdosies izbēgt no barbariskām darbībām, ka Latvijā nevienam nav izdevīgi saasināt situāciju un ka veselais saprāts valsts amatpersonām  pateiks priekšā pareizo risinājumu. Cerēju, ka šī būtiskā sabiedrības daļa ar savu īpašo sāpi tiks sadzirdēta,” uzsver Bartaševičs, piebilstot, ka viņu biedē, cik strauji aug plaisa starp dažādām Latvijas sabiedrības daļām, un dalīšanās notiek ne tikai nacionālo pazīmju dēļ.

Lasiet arī: Valsts drošības dienests uzaicinājis Elksniņu ierasties uz paskaidrojuma sniegšanu

Tāpat Rēzeknes mērs aicinājis savus domubiedrus neprovocēt policiju un uzvesties ar pašcieņu pieminekļa nojaukšanas laikā.

Kā zināms, 2022.gada 14.jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kas jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim. Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.