Sešu Austrumeiropas valstu diplomāti otrdien vērsās pie ASV senatoriem, lai gūtu palīdzību pret Krievijas iejaukšanos, tostarp kiberuzbrukumiem, un uzvēra, ka Maskavai noteiktās sankcijas tuvākajā laikā nedrīkst atcelt.

Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, kā arī Gruzijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas vēstnieki viesojās Asignējumu komitejas Valsts, ārējo operāciju un saistīto programmu apakškomitejas sēdē, kurā tiek izskatītas Krievijas aktivitātes šajās valstīs.

“Kamēr Krievija nepazudīs no Ukrainas zemes, sankcijas nedrīkst atvieglot. Drīzāk tās ir jāpastiprina,” paziņoja Kļimkins.

Šādu uzskatu atbalstīja arī citi diplomāti, norādot uz savu un citu valstu centieniem mazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes.

“Mēs patiešām domājam par diversifikāciju,” uzsvēra Polijas vēstnieks Vašingtonā Pjotrs Vilčeks.

Republikāņu senators Lindsijs Greiems, kurš vada Valsts departamenta un ārvalstu palīdzības uzraudzības apakškomiteju, bija sasaucis noklausīšanos par Krievijas aktivitātēm, valdot bažām, ka Tramps varētu neiestāties pret Maskavu, un izskanot runām par sankciju iespējamo atcelšanu.

Greiems ļāva noprast, ka iestājas par ārvalstu palīdzības turpināšanu, atzīstot, ka tā ir nozīmīga ASV drošībai.

“Jo drošāki esat jūs, jo drošāki būsim mēs,” viņš uzsvēra.

Tramps vairākkārt ir slavējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, aicinot uzlabot attiecības ar Maskavu, savukārt Greiems ir bijis viens no asākajām šādu paziņojumu kritiķiem Kongresā.

Senators arī norādīja uz bažām par Krievijas kiberuzbrukumiem ASV prezidenta vēlēšanu procesa laikā. Viņš tomēr apšaubīja pieņēmumu, ka Krievija būtu spējusi mainīt vēlēšanu rezultātu.

Atbildīgās Kongresa komitejas drīz sāks izstrādāt budžeta plānus nākamajam gadam, bet Trampa administrācija jau ir apsvērusi iespēju samazināt palīdzību ārvalstīm, kā arī Valsts departamenta budžetu.

Greiems uzsvēra, ka vēlas labākas attiecības ar Krieviju, bet tas nenotiks, kamēr Krievija nemainīsies. Viņš runāja īsi pēc tikšanās ar Trampu un sarunā ar diplomātiem prognozēja, ka prezidents būs labs sabiedrotais.

Vairāki apakškomitejas locekļi vēlējās zināt, kāda veida palīdzība būtu visnoderīgākā. Diplomāti par tādu atzina militāro palīdzību, tostarp aizsardzības ieroču piegādi.

ASV janvārī sāka lielāko militāro pastiprinājumu sūtīšanu uz Eiropu pēdējo desmitgažu laikā, dislocējot Polijā 2700 karavīrus, kas ir reakcija uz Krievijas agresiju Ukrainā.

Austrumeiropas diplomāti Krievijas rīcību raksturoja kā “hibrīdkaru”, kas apvieno kiberuzbrukumus un propagandu ar draudiem lietot spēku. Piemēram Gruzijas vēstnieks Dāvids Bakradze minēja Krievijas translācijas, kurās gruzīni aicināti neatbalstīt valsts centienus iestāties NATO.

Krievija ilgi ir iestājusies pret Gruzijas iespējamo dalību NATO, un 2008.gadā starp abām valstīm izcēlās neilgs karš. Pēc tam Krievija par neatkarīgām valstīm atzina no Gruzijas atšķēlušos Abhāziju un Dienvidosetiju. Krievijas militārajās bāzēs Abhāzijā un Dienvidosetijā šobrīd atrodas tūkstošiem karavīru.

Foto: Stock-Free