No optimisma līdz drūmai klusēšanai – latviešu ārsti atklāj, kā mainījušies ievainotie ukraiņu karavīri

Foto: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca/Flickr

Ceturtdien, 19.decembrī, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) jau 21. reizi sadarbībā ar labdarības projektu “M-Help.com” uzņēma Krievijas uzsāktajā karā smagi cietušos Ukrainas karavīrus. Austrumu slimnīcas ārsti, kas ar ukraiņu ievainotajiem strādā vairāk nekā divus gadus, atzīst: ir mainījies ukraiņu karavīra profils, un būtiskākās izmaiņas saistītas ar šo cilvēku psihoemocionālo stāvokli.

Kopumā Austrumu slimnīcā, kas palīdzību ievainotajiem Ukrainas iedzīvotājiem sniedz jau vairāk nekā divus gadus, kopš kara sākuma uzņemti 416 no Ukrainas atvestie pacienti. Tālo ceļu līdz Latvijas lielākajai slimnīcai šoreiz mēroja 29 karā cietušie, kurus sagaidīja Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors Juris Nikolajenko un slimnīcas pārstāvji, kā arī Ukrainas pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Anatolijs Kutsevols (Anatolii Kutsevol). Pacientus Austrumu slimnīcā, kā parasti, uzņēma multidisciplināra mediķu komanda – dažādu specialitāšu ārsti un aprūpes personāls no Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK).

Kopš dienas, kad Austrumu slimnīca 2022.gada 8.augustā sagaidīja pirmo autobusu ar Ukrainas karavīriem, cietušo uzņemšanā aktīvi iesaistās NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs. “No pirmās dienas bijām pārliecināti, ka medicīniskais atbalsts karā cietušajiem ir tas, ko varam un gribam darīt. Bet tad neviens no mums nezināja, ka šis nežēlīgais karš turpināsies tik ilgi un ka 2024.gadā katra mēneša pēdējā ceturtdiena mūsu klīnikā būs Ukrainas diena. Dzīvojot mierā, mēs esam pieraduši pie blakus notiekošā kara un, šķiet, uztveram to pavisam atšķirīgi nekā pirms gandrīz trim gadiem. Taču, kad redzu cilvēkus, kuriem nācies būt ellē, aizstāvot savu valsti, un palaimējies izdzīvot, saprotu, ka pie kara nevar un nedrīkst pierast. Ne tikai karavīri, bet arī sievietes un bērni, kuri tika mocīti, spīdzināti, ar fiziskām un psiholoģiskām traumām, ierodoties pie mums, cer uz atveseļošanos. Viņu acīs ir redzama dziļa nelaime, naids pret ienaidnieku un arī cerība uz uzvaru. Mūsu atbalsts viņiem ir ļoti vajadzīgs, tāpēc darām šo darbu ar lepnumu un godu. Un katru reizi, sagaidot kārtējo autobusu no Ukrainas, ceram, ka drīz iestāsies miers,” saka Aleksejs Višņakovs.

Ukraiņu karavīra profils ir mainījies, un būtiskākās izmaiņas saistītas ar šo cilvēku psihoemocionālo stāvokli, – savos novērojumos dalās Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis, kurš, tāpat kā kolēģis, ar ievainotajiem strādā no pirmās dienas 2022.gadā.

“Sākotnēji karavīri bija optimistiski noskaņoti un aktīvi diskutēja par dažādām sociāli aktuālām tēmām, arī par karu, bet tagad ir klusi, ar lielu pietāti pret slimnīcas ārstiem un personālu, ikdienā drūmi un nomākti. Par karu un tur piedzīvoto faktiski nerunā nemaz. Sarunā ar ārstu īsumā pasaka, kā un ar kādu ieroci gūts savainojums. Ir pieraduši un sadzīvo ar fiziskām sāpēm, kā arī ir ļoti pateicīgi Latvijas ārstiem par to, ka operējam un sniedzam palīdzību,” atzīst Andris Vikmanis.

Raksturojot ievainojumus, nepieciešamās operācijas un ievainoto psihoemocionālo stāvokli, Andris Vikmanis skaidro: “Kara ievainojumu traumas raksturo augstas enerģijas un lieli, nežēlīgi cilvēka ķermeņa kropļojumi. Tie ir lieli un apjomīgi mīksto kaulaudu defekti un infekcijas, kuru ārstēšanai grūti piemeklēt efektīvas antibiotikas, jo ir konstatēta rezistence. Karā cietušie pacienti ārstējas vairākos secīgos posmos, kur operācijai seko rehabilitācija un pēc tam atkārtota operācija. Karavīri ir spiesti ārstēties ilgstoši, lai spētu mazināt savainojumu un kropļojumu sekas. Tas prasa gribasspēku un nepadošanos, bet vairāk par fiziskām traumām cieš cilvēka psihoemocionālais stāvoklis.”

Vienlaikus ievainoto Ukrainas iedzīvotāju ārstēšanas process radījis jaunus sadarbības modeļus un izpratni starp Austrumu slimnīcas ārstiem un citiem speciālistiem. “Mūsu ārstu ikdienas darbā tieši kara ievainojumu ārstēšana ienesa vērtīgu sadarbības un prasmju pilnveidošanas pieredzi. Karā cietušo pacientu ārstēšana vienmēr ir kopdarbs, kurā iesaistās daudzu profilu ārsti – traumatologi, ķirurgi, mikroķirurgi, infektologi, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, radiologi un laboratorijas speciālisti. Svarīga ir saskaņota sadarbība, un mēs to nodrošinām,” saka Andris Vikmanis, uzsverot – “redzot, kā ukraiņi cits citu atbalsta un ir vienoti savā nākotnes redzējumā, jūtamies iedvesmoti palīdzēt vēl vairāk”.

Visiem pacientiem, kas ierodas no Ukrainas, Austrumu slimnīcā veic vispusīgu veselības stāvokļa novērtēšanu, tajā skaitā dažādus laboratoriskos izmeklējumus.

Katram pacientam paņem vismaz 10 dažādus analīžu paraugus, kurus Austrumu slimnīcas Laboratorijas dienestā testē uz vismaz 27 dažādiem parametriem, ieskaitot multirezistento infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās. Vairākiem cietušajiem Neatliekamās radioloģijas nodaļas speciālisti veikuši papildu radioloģiskus izmeklējumus ievainojumu stāvokļa precizēšanai.

Austrumu slimnīcas specializētajās klīnikās šoreiz ārstēsies trīs ļoti smagus kara ievainojumus guvuši karavīri, kas visi ārstēsies mikroķirurģijas profilā – mikroķirurgu Mārtiņa Kapicka un Jāņa Zariņa vadībā. Karavīriem tiks veiktas vairākas sarežģītas un secīgas ķirurģiskas operācijas vairākos posmos. Pēc šīm komplicētajām un smagajām kara traumu operācijām ar cietušajiem karavīriem strādās fizioterapeiti, ergoterapeiti, rehabilitologi un funkcionālie speciālisti.

Savukārt pārējie cietušie pēc izmeklējumu veikšanas NMPUK atkarībā no traumu seku specifikas dosies uz citām Latvijas ārstniecības iestādēm. Plānots, ka viens pacients turpinās ārstēšanu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Desmit pacientus pārvedīs uz Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, deviņus pacientus – uz rehabilitācijas centru “Jaunķemeri”, bet seši pacienti turpmākai ilgstošai rehabilitācijai tiks transportēti uz rehabilitācijas centru “Līgatne”.

Ukrainas karā cietušie pacienti uz Austrumu slimnīcu tiek atgādāti, pateicoties labdarības projekta “M-Help.com” dibinātāju Arvja Reketa un Mārtiņa Medinieka privātai iniciatīvai. Savukārt Georgija Logvinska labdarības fonds, kas darbojas Ukrainā, ir aprīkojis un pārbūvējis autobusu, ar kuru tiek nodrošināta šo pacientu transportēšana.