Viņa norādījusi, ka laba satiksme līdz ar kvalificētu darbaspēku un digitālo infrastruktūru ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas piesaista kādam reģionam uzņēmējdarbību. “Mēs dzīvojam plūsmu ekonomikā, un Baltijas valstis ir pelnījušas labāku satiksmi, lai gūtu pilnīgāku labumu no šīs attīstības,” viņa norādījusi.

“”Rail Baltica” ir daļa no Eiropas koridora, kas ietver astoņas dalībvalstis, kuras piekritušas apvienot šai projektā savus pieticīgos resursus, jo Eiropas dzelzceļu tīklā tas šobrīd ir iztrūkstošais posms. Kā liecina aprīlī publiskotā atjauninātā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, “Rail Baltica” ir reālistisks un dzīvotspējīgs projekts, un paredzamie sociālekonomiskie ieguvumi tālu pārsniedz izmaksas. Atteikšanās no tā nozīmētu sagraut saistības, kuru veidošana ilgusi gadiem un kas apliecinātas gan vairākās politiskās deklarācijās, gan attiecīgos ES līmenī pieņemtos juridiskajos tekstos,” uzsvērusi Trautmane.

TEN-T koordinatore piebildusi, ka “Rail Baltica” vairs nav tikai teorētiska ideja. “Tas ir projekts, kas jau tiek īstenots un saņēmis būtisku ES atbalstu – 733 miljonus eiro Baltijas valstīs un 488 miljonus eiro Polijā,” viņa atgādinājusi. “Ja šā projekta grafiks tiks ievērots, tam ir visas izredzes saņemt papildu līdzekļus pašreizējā un nākamajā ES finansējuma periodā.”

“Rail Baltica” paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai savienotu Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu satiksmei.