Apgānīts 7.Bauskas strēlnieku pulka karavīru piemineklis

Foto: Aleksey Stefanov

Izmantojot Ukrainas karoga krāsas – zilo un dzelteno, apgānīts 7.Bauskas strēlnieku pulka karavīru piemineklis.

Latviešu strēlnieki – no latviešu tautības karavīriem komplektētas mononacionālas karaspēka daļas Krievijas impērijas armijā 1.Pasaules kara laikā, pakļautas Ziemeļrietumu frontes, vēlāk Ziemeļu frontes pavēlniecībai. 1915. gada 1. augustā Krievijas impērijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli Nr.21370 par latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu. Vasarā un rudenī no brīvprātīgajiem, mobilizētajiem un no citām karaspēka daļām pārceltajiem latviešiem tika saformēti astoņi latviešu strēlnieku bataljoni, viens no tiem 7.Bauskas latviešu strēlnieku bataljons, vēsta portāls Zudusī Latvija.

No 1915.gada oktobra latviešu strēlnieki piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem. 1916.gada oktobrī bataljonus pārformēja par pulkiem un izveidoja divas brigādes (aptuveni 30 000 strēlnieku, rezerves pulkā 1916.gada decembrī bija aptuveni 10 000 strēlnieku). Strēlnieku pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas (03.-07.1916.), Nāves salas (04.-09.1916.), Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna (12.1916.-01.1917. Ziemassvētku kaujas), pie Mazās Juglas (09.1917.), vēsta portāls.