Foto: Pixabay/alyssapy

Mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem. Biedrība “Zemnieku saeima” norāda, ka auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība. Tas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni. Lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

“Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem – februāris bija ļoti silts, marts – auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas. Kopumā pavasara nevienmērīgie laikapstākļi lauksaimniekus nav lutinājuši. Pretēji prognozēm par raitu lauksaimniecības sezonas sākumu un agru ražu, šobrīd augu attīstība un pavasara darbi kavējas par vismaz nedēļu,” stāsta Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.

Mālpils saimniecības “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve skaidro, ka zemeņu un stādu audzētājiem, kā arī teju visiem lauksaimniekiem, kas kultūras audzē siltumnīcās, šobrīd nopietns izaicinājums ir atbilstošas temperatūras uzturēšana siltumnīcās.

“Pēdējo nedēļu intensīvais lietus ir izteikti pastiprinājis mitrumu. Tā ietekmē zemenes ir grūtāk laistīt, barot, un pastiprinās arī slimību un ogu puves risks. Ar to diemžēl lauksaimniekiem ir jārēķinās. Šobrīd Latvijā zemeņu sezona jau ir sākusies – dažās saimniecībās tās jau lasa, taču zemeņu raža nav tik liela, kā iepriekš saimnieki ir cerējuši, un ražas ienākšana kavējas par nedēļu, divām. Jācer, ka raža nebūs mazāka, bet tikai kavēsies,” norāda Guntars Dzērve.

Pārmērīgs mitrums ietekmē arī saimniekus, kas zemenes audzē uz lauka – lauki ir ļoti salijuši, slapji, un ar lauksaimniecības tehniku uz tiem uzbraukt nevar, tādēļ augu apstrāde un piebarošana ir ierobežota. Saimnieki lēš, ka jāgaida vairākas dienas, kamēr lauki nožūs, lai darbus varētu pilnvērtīgi atsākt.

Arī Gundega Sauškina, uzņēmuma “Very Berry” vadītāja, pauž, ka augu attīstība ir būtiski iekavējusies. “Kad 1. maijā tuneļos iestādījām ogas, līdz pat pagājušās nedēļas izskaņai teju nekas nebija pavirzījies uz priekšu. Tikai tagad sāk parādīties dzīvība, un vietām sāk ziedēt mellenes. Dzērvenes ir vienīgās ogas, kas iztur šī brīža pārmērīgo slapjumu, un salnu ietekmē tās uzvedas “gudri”, sevi pasargājot un attīstību apturot. Avenes esam sastādījuši tuneļos, tādēļ salnas tās neskāra. Taču, ja avenes būtu uz lauka, laikapstākļu radītais risks būtu milzīgs. Esam nobažījušies arī par ogu apputeksnēšanu, jo lietus un aukstuma dēļ bites nelido,” stāsta Gundega Sauškina.

Gan biedrība “Zemnieku saeima”, gan ogu audzētāji ir vienisprātis – ogu raža varētu būt gaidāma vēlāk. Taču, kā uzsver Juris Lazdiņš, šobrīd vēl ir pāragri spriest par ražas apjomiem, tās kvalitāti un potenciālajiem zaudējumiem saimniecībām.

Lasiet arī: