Foto: Pixabay/gracinistudios

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu1 18-29 gadu vecumā, veidojot 11,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars. 70,3% jauniešu 18-24 gadu vecumā un 41,7% 25-29 gadu vecumā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera vai bērniem.

Pērn lielākā daļa jauniešu 18-29 gadu vecumā (42,1%) bija nodarbināti un nemācījās, 27,4% – mācījās, bet nestrādāja, 16,7% gan mācījās, gan strādāja un 13,5% nemācījās un nestrādāja.

Vairāk nekā puse (51,3%) jauniešu bija vīrieši un 48,7% – sievietes. Kopējā iedzīvotāju struktūrā proporcija ir pretēja – 46,4% vīriešu un 53,6% sieviešu, kas norāda, ka vairāk dzimst zēnu, bet sievietes dzīvo ilgāk.

Šā gada sākumā visvairāk jauniešu bija Kurzemē (11,7%) un Zemgalē (11,3%), bet vismazāk – Latgalē un Vidzemē (attiecīgi 10,7% un 10,9%). Rīgas reģionā jauniešu īpatsvars bija tāds pats kā vidēji Latvijā – 11,2%. Vislielākais jauniešu īpatsvars bija Saldus un Kuldīgas novados (attiecīgi 12,1% un 12,0%), savukārt vismazākais – Ādažu un Saulkrastu novados (attiecīgi 9,2% un 9,6%). Starp valstspilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars bija Liepājā (12,3%), bet vismazākais – Daugavpilī (10,2%).

Jaunieši nesteidzas pamest vecāku mājas

Pēc pilngadības sasniegšanas, jaunieši nesteidz pamest vecāku mājas un veidot savu ģimeni. Gandrīz trīs ceturtdaļas (73,3%) 18-24 gadu vecuma vīriešu un gandrīz puse (49,8%) 25-29 gadu vecuma vīriešu dzīvo kopā ar savu vecāku/vecākiem bez laulātās vai kopdzīves partneres vai bērniem. Sieviešu vidū ir nedaudz mazāk to, kas turpina dzīvot kopā ar vecākiem – 67,2% 18-24 gadu vecuma sieviešu un 33,1% 25-29 gadu vecuma sieviešu. Daļa jauniešu ir izveidojuši savu ģimeni un dzīvo kopā ar savu laulāto vai kopdzīves partneri un/vai bērniem – 6,2% jauniešu 18-24 gadu vecumā un 29,3% jauniešu 25-29 gadu vecumā.

Ar katru nākamo paaudzi pieaug izglītības līmenis

Mūsdienās arvien lielāka daļa jauniešu vecumā līdz 29 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību. Augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu. Aplūkojot CSP tautas skaitīšanas gados iegūtos datus, redzams, ka kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars. Starp 20-24 gadu vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no 4,6% 1979. gadā līdz 12,1% 2024. gadā un starp 25-29 gadu vecuma jauniešiem – no 13,5% 1979. gadā līdz 37,1% 2024. gadā.

Pēc izglītības iestāžu datiem, 2024. gada oktobrī Latvijā 40,3% jauniešu 18-29 gadu vecumā bija kādas izglītības iestādes skolēni, audzēkņi vai studenti: 7,6% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 6,6% profesionālajās izglītības iestādēs un 26,1% apguva augstāko izglītību koledžās un augstskolās. Sievietes šajā vecuma grupā veido 53,3% no visiem izglītojamajiem, un viņu īpatsvars ir lielāks gan vispārējā izglītībā (54,0%), gan augstākajā izglītībā (55,7%). Savukārt vīrieši biežāk izvēlas profesionālo izglītību – viņu īpatsvars sasniedz 57,0%.

2024. gadā 55,3% jauniešu uzreiz pēc vidējās izglītības apguves uzsāka studijas augstākās izglītības iestādēs, 2,3% vidusskolu beigušo izvēlējās turpināt apgūt profesionālo izglītību, 42,4% mācības neturpināja. (CSP rīcībā nav informācijas par jauniešiem, kas mācības turpina ārzemēs.)

2024. gadā Latvijā 32,1% personu 24 gadu vecumā vēl mācījās kādā izglītības iestādē, un pēdējos gados šis īpatsvars tikai aug (2020. gadā – 30,4%). Tas ir vairāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji (29,4%) un vairāk nekā citās Baltijas valstīs: Igaunijā un Lietuvā jauniešu īpatsvars, kas turpināja mācības 24 gadu vecumā, bija būtiski mazāks nekā Latvijā – 25,4% un 24,6%. Visaugstākais rādītājs bija Dānijā (53,3%), Somijā (49,0%) un Grieķijā (42,2%), bet viszemākais tas bija Maltā (14,6%) un Luksemburgā (12,0%).

Jaunieši mazāk apmeklē ārstus

Vairāk nekā trešdaļa (34,7%) 18-29 gadu vecuma jauniešu gada laikā ne reizi nav apmeklējuši vai konsultējušies ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu, 68,0% – ar ārstu-speciālistu.

CSP veiktā iedzīvotāju apsekojuma (EU-SILC) dati par iedzīvotāju veselīgas dzīves paradumiem, liecina, ka 2022. gadā 28,1% jauniešu bija liekais svars (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 25). Liekais svars bija 19,4% sievietēm vecumā no 18-29 gadiem un 35,6% šī paša vecuma vīriešiem. 4,7% jauniešu (7% vīriešu un 2,1% sieviešu) šajā vecumā novērota aptaukošanās (ĶMI virs 30).

Lai uzturētu labu veselību, ir nepieciešams pietiekami daudz uzturā lietot svaigus augļus un dārzeņus. 2022. gadā 41,3% jauniešu (18-29 gadi) vismaz reizi dienā ēda augļus un 47,5% jauniešu vismaz reizi dienā ēda dārzeņus. Tas ir vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem (16+), starp kuriem šos veselīgos paradumus ievēroja attiecīgi 35,9% un 43,2%. Jaunietes ēšanas paradumu ziņā ir apzinīgākas par sava vecuma vīriešiem: augļus vismaz reizi dienā lietoja 46,7% jaunietes un 36,6% viņu vecuma vīrieši, bet dārzeņus attiecīgi – 52,5% un 43,3%.

Pēdējo 10 gadu laikā ir dubultojies elektronisko cigarešu smēķējošo jauniešu īpatsvars. Starp 15-24 gadu vecuma sievietēm elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars ir kāpis no 22,5% 2016. gadā līdz 44,2% 2022. gadā un starp viņu vecuma vīriešiem – no 30,2% 2016. gadā līdz 65,0% 2022. gadā.

Vienlīdz svarīga fiziskai veselībai ir arī psihiskā veselība. Negatīvi emocionālie stāvokļi, stress un citi apstākļi jauniešiem var izraisīt psihiskos un uzvedības traucējumus, kas noved pie nopietnām saslimšanās un ārstēšanās stacionāros. Rēķinot uz 100 tūkst. iedzīvotāju, lielākais psihisko vai uzvedības traucējumu diagnosticētu pacientu īpatsvars ir 18-19 gadus vecu jauniešu vidū. Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieauga pacientu ar psihiskiem vai uzvedības traucējumiem īpatsvars, bet pēdējos gados tas atkal samazinās.

Lasiet arī: 

«Varēs dzīvot mūžīgi!» – Masks izstrādā cilvēka nemirstības projektu

Hermanis: Pieslēdzot domāšanas aparātu, varam tikt laukā no lūzeru kompānijas, kurā esam aizsēdējušies

Putina personīgais ārsts savu tēvu «padara» par deputātu, bet radus par augsta līmeņa vadītājiem

Mindiča korupcijas shēmas Energoatom:  Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu

Dziedātāja Adriana Miglāne mīlestības dēļ atgriežas Latvijā

Priekšā iekšēju atklājumu laiks – mīlestības horoskops 2026. gadam

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem