«Jau vairāk nekā desmit gadu garumā esmu piedzīvojis Aivara Lemberga tīkla ietekmi politiskajā darbībā. Redzēju milzīgu atšķirību starp Laimdotas Straujumas vadīto valdību un Māra Kučinska vadīto valdību, kas ietekmēja arī mediju politikas jautājumus – faktiski Kučinska valdībā augstākajā politiskajā līmenī notika visa veida pozitīvās virzības bloķēšana. Tikai tāpēc, ka šī kustība nav vēlama Lemberga politikai. Man šķiet, ka visi, kas iesaistīti politikā, zina, ka Lemberga ietekme ir nenoliedzama. Var diskutēt par tās līmeni un tendencēm – krītoša vai pieaugoša, bet šī ietekme joprojām ir,» intervijā BNN stāsta partijas Progresīvie valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis. 

Video

«Organizētās noziedzības intereses varētu būt viens no faktoriem, kas spēlē lomu šajā valdības veidošanā»

Putnis atzīmē, ka pašlaik Saeimā ir 32 balsis, kurām ir skaidra pozīcija – nepieņemams sadarbības partneris ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). «Partijām ar mazāku balsu skaitu, attiecīgi mandātu sadalījumu no vēlētāju puses, tas būtu jārespektē.»

Viņš atgādina, ka vēlēšanu kampaņu saukļi lielākoties politiskajiem spēkiem bija tādi, kas nesa sevī ideoloģiju «pavilkt zem svītras» līdzšinējo Latvijas pārvaldību; tai skaitā arī Progresīvie iestājās par «vecās shēmošanas ēras beigām».

«Ir labi zināms, ka 2000.gadu sākumā uz Latviju no ārzemju puses rādīja ar pirkstu – gan Pasaules Banka, gan Eiropas Savienības institūcijas minēja, ka valsts nozagšana ir tā pamatproblēma, kāpēc Latvija [attīstībā] ir tur, kur tā šobrīd atrodas. Gan ekonomiski, gan attīstības ziņā, kā arī citos rādītājos esam aiz Igaunijas. Tas varbūt jau ir ierasts, bet nu arī esam aiz Lietuvas.»

Putnis uzskata, ka pašlaik notiekošajās valdības veidošanas sarunās ir saskatāma vispārorganizētās noziedzības ietekme uz Latvijas politiku. «[Tas redzams], skatoties uz visām peripetijām Valsts ieņēmuma dienestā,» komentē Putnis.

Putnis atgādina, ka ekonomikas policijas priekšnieks bija veicis personiskas aplēses par nenomaksātā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēriem Latvijā, kas ir aptuveni 600 miljoni eiro un ko iegūst caur tā saucamajām «PVN shēmām». «Te pietrūkusi politiskā griba, ZZS vadībā tiešām [varēja] izskaust šīs nodokļu shēmas,» komentē Putnis.

Viņaprāt, pārmetumi JKP, ka šai partijai nevajadzētu pārņemt Finanšu ministriju, jo tas draud ar Finanšu policijas kontroli, bija nepamatots iebildums no «veco» politiķu puses. «Visticamāk, cilvēki, kas pārmet [ar Finanšu policijas kontroli], zina, kas tur jau notiek, tāpēc negrib ielaist jaunos spēkus.»

Putnis uzskata, ka politiskajam atbalstam jābūt lielākam, lai valsts tiesībsargājošās institūcijas varētu efektīvi strādāt un apkarot organizētu noziedzību. Viņaprāt, «vecajiem» politiskajiem spēkiem šis jautājums nav izdevīgs. «Tāpēc organizētās noziedzības intereses varētu būt viens no faktoriem, kas noteikti spēlē lomu arī valdības veidošanas darbā,» tā politiķis.

«Man personīgi bija ļoti skumji redzēt ZZS kā valdības vadītāju Latvijas simtgades svinībās»

Putnis uzskata, ka sabiedrība ir devusi skaidru mājienu, ka vēlas Latvijā ieviest jaunu pārvaldību. «Partijas, kas iemieso šo «veco politiku» – gan personālsastāva ziņā, gan arī politiskajā redzējumā –, šajās Saeimas vēlēšanās no vēlētāju puses tika ļoti stingri sodītas.»

Runājot par valdības izveidošanas grūtībām, politiķis atzīmē, ka ļoti daudzās valstīs ir problēma ar valdības veidošanu, pieminot Zviedriju, kas demokrātiskajā sistēmā vienmēr bijusi stabila. Vienlaikus viņš norāda, ka šis sarunu posms Latvijas vēsturē ir izņēmums, pat neskatoties uz to, ka starptautiskā kontekstā tas nav nekas ārkārtējs. «Problēma ir tajā, ka iezīmējas negatīva politiskā atbildība, jo cilvēki, kas ievēlēti, nav izdarījuši pietiekami daudz, lai izveidotu valdību – lai gan tā bija iespējama,» uzskata Putnis, piebilstot, «man personīgi bija ļoti skumji redzēt ZZS kā valdības vadītāju Latvijas simtgades svinībās.»

Putnis uzskata, ka politiskajiem spēkiem, kas ir guvuši mazāko vēlētāju atbalstu, jābūt pēdējiem, kas lemj par valdības veidošanu.

Sajūta, ka par katru cenu pie dzīvības jānotur Lemberga stipendiātu tīkls, kaut arī tam draud varas zaudēšana

Runājot par valdības veidošanas sarunām, Putnis atzīmē, ka viņam ir vilšanās sajūta. «Vairākām partijām, kas no jauna parādījās Saeimā, bija ļoti skaidrs mandāts – lai tiešām aktīvi strādātu pie tā, lai izveidotu funkcionējošu valdību un realizētu kaut ko no tā, kas solīts. Primārie ir nevienlīdzības jautājumi, nabadzības izskaušana. Arī tiesiskuma jautājumi bija svarīgi virknei partiju. Diemžēl nekas no [iepriekšminētā] nemainās, un tam nav loģiska izskaidrojuma, jo, ja skatāmies formāli uz tiem politiskajiem spēkiem, kas ievēlēti, tad programmiski nav tik dramatiskas atšķirības, lai neizveidotos vismaz 66 balsu koalīcija.»

Putnis uzsver, ka Latvijas Attīstība (LA), kas pauž stingru pozīciju veidot valdības pārrunas ar ZZS, kamēr citi politiskie spēki pasaka stingru «nē», noteikti nav saucama par «jauno partiju» Latvijas politikā. «Tā ir partija, kas sistemātiski būtiski neatšķiras no manis aprakstītā fenomena un partijām, kas ir īstenojušas, teiksim, valsts nozagšanu.»

Viņš atgādina, ka Progresīvie, Latvijas Attīstībai un Kustība Par! pirms Saeimas vēlēšanām veica pārrunas par iespējamo sadarbību, tomēr Progresīvie nespēja rast «vienu valodu» ar LA.

Pēc Putņa domām, izveidojot politikso apvienību Atīstībai/Par!, lielākie ieguvēji bija partija Latvijas Attīstībai. «Ļoti daudzi cilvēki vēlējās redzēt liberālo spēku un šos cilvēkus no akadēmiskās vides arī atbalstīja, tikmēr LA no tā bija ieguvēji,» uzskata Putnis. «LA stratēģija ir pilnībā atmaksājusies, ja skatāmies, piemēram, uz Mārtiņu Bondaru, Budžeta komisijas priekšsēdētāju, un kopumā uz to personālu, kas ticis ievēlēts. LA šobrīd ir ieguvusi stipras pozīcijas lielā mērā ar Kustības Par! līdzdalību un atbalstu.»

Jāatgādina, ka Kustība Par! iestājās pret oligarhiem; vienu brīdi tās sastāvā bija arī Andrejs Judins, kurš cītīgi atbalstīja oligarhu ietekmes apkarošanu.

«Lai gan sākotnēji Kustība Par! cīnījās par «jauno politiku», apvienojoties ar LA, tā izveidoja citu partiju ar jau citādām vērtībām. Vēlētājs varēja salīdzināt abas šīs politiskās partijas, izdarīt secinājumus un salīdzināt iepriekš piedāvātos solījumus,» uzskata Putnis.

Putnis atzīmē, ka viņu pārsteidz pašlaik notiekošā Attīstībai/Par (AP) «politiskās mākslas» uzvedība. «Tagad ir tā, ka AP kā liberāla [partija] nostājas blakusnacionālajai apvienībai Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un apgalvo, ka JKP ir pārāk radikāla un konservatīva. Tīri politoloģiski vērtējot, nacionālā apvienība visās iespējamajās pozīcijās ir nacionāli konservatīvāka par JKP. Tas ir drusku kuriozi. Es sagaidīju mazliet gudrāku «PR» no politiķu puses, kas organizē šo procesu.»

«Šobrīd ir manāms [veco partiju] izmisums, ka pie dzīvības kaut kādā veidā ir jānotur Lemberga stipendiātu tīkls, kuram draud varas zaudēšana. Plus ir virkne citu dziļu sistemātisku figūru un tīklu, kuri ir ieinteresēti biznesa un valsts pārvaldes «saitēs». Nomainoties valdībai tik radikāli un paliekot tikai dažiem politiskajiem spēlētājiem no iepriekšējās sistēmas, daudziem rastos liels apdraudējums. To, manuprāt, šajā procesā, ko mēs vērojam, var skaidri redzēt,» uzskata Putnis.

Partijas Progresīvie līderis atzīmē, ka Jaunajā Vienotībā ir ievēlēta vairāk «vecā» Vienotība nekā «jaunā». Viņaprāt, tā tagad ar astoņām mandātu vietām ieņem pozīciju, kad var «spēlēt» abās politiskajās frontēs. «Pašlaik izskatās, ka partijas iekšienē ir zināmas pretrunas, kurā virzienā tai būtu jāiet.» Putnis norāda, ka gan JV, gan ZZS šobrīd ir uzlikts lielākais vēlētāju sods. Politiķa prāt, viņiem vajadzētu būt pēdējiem, kuri piedalīsies sarunās par valdības veidošanu. «Tomēr es redzu, ka JV varētu veidot valdību gan ar, gan bez ZZS.»

Latvijas premjerministram varētu būt vēl nepieredzētas funkcijas – viņš varētu būt tikai moderators

Putņa ieskatā, pašlaik nav scenārija, ka jauno valdību varētu efektīvi izveidot no pašreiz pieejamajiem cilvēkiem, kurus partijas izvirzījušas šim uzdevumam.

«Būtu jānāk cilvēkam, kuram ir zināma uzticēšanās un autoritāte visu politisko spēku starpā. Es domāju, ka tam nav jābūt no šiem politiskajiem spēkiem. Nav man konkrēta piedāvājuma, bet tīri no mehānisma viedokļa ir redzams, ka pie tā, kāda šobrīd ir sarunu kultūra un savstarpējā uzticēšanās, neviena no partijām nejutīsies droša par savu interešu aizstāvību, ja premjera amatā būs kāda no koalīciju partijām.»

Latvija varētu piedzīvot vēl nebijušas premjerministra funkcijas, premjeram esot vairāk kā moderatoram, starpniekam, nevis vadītājam, uzskata Putnis. «Tas ir pilnīgi iespējams pie tik sašķeltas Saeimas. Es domāju, ka par tādu scenāriju daudzi nav pat aizdomājušies, bet tīri no tāda organizatoriskā vērtējuma un politiski es neredzu citus scenārijus.»

Jāatzīmē, ka pirmdien, 26.novembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt KPV LV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam. Intervijas brīdī tas vēl nebija zināms.

«Redzējām, kā tā lielā nauda noskrien garām»

Runājot par to, kāpēc Latvijas politikā joprojām, kā Putnis apgalvo, ir jūtama Lemberga ietekme, viņš atzīmē, ka tās ir ilgus gadus veidojušās «atkarības saites».

Putņa ieskatā, politiskie spēki, kas izgājuši uz kompromisiem saistībā ar partiju finansēšanu, lai gūtu kādu labumu, kļūst atkarīgi ilgtermiņā. «Nekad nevar zināt, kas tai otrajai pusei, kas tevi uzpirkusi, ir par tevi un kā viņi nākotnē var šantažēt. Ir svarīgi pārtraukt šādas ķēdes. Tāpēc ir nozīmīgi, ka mēs varētu šo vēlēšanu rezultātu ietvaros sākt pārtraukt ZZS ietekmi, atstājot viņus opozīcijā. Tādējādi laika periodā, ideālajā gadījumā divu līdz četru gadu garumā, mazinās šī politiskā spēka ietekme, un cilvēkiem, kas ir attiecīgajos atkarības tīklos, ļaut atbrīvoties no tiem.»

«Partiju finansēšana Latvijā jau tradicionāli ir liela problēma. Partijas joprojām ir atkarīgas no lieliem finansētājiem. Ne visas, bet tāpat tā ir milzīga problēma. To arī mēs, Progresīvie, skaudri piedzīvojām ar finansējumu sev, redzējām, kā tā lielā nauda «noskrien garām». Bet tā ir ilgtermiņa darbības izvēle. Tā teikt, tu zaudē cīņā, bet, cerams, uzvari karā.»

Putnis uzskata, ka Lemberga gadījumā viņa politiskā darbība pēdējos desmit gadus pamatā ir vērsta uz to, lai izvairītos no cietuma. «Principā tik primitīvi un vulgāri to var aprakstīt.» Putnis uzskata, ka Lembergam nav politiskā redzējuma. «Kādu politisko ideju Lembergs pārstāv Latvijā?» retoriski vaicā Putnis.

Runājot par to, kāpēc Progresīvajiem neizdevās iekļūt Saeimā, Putnis min vairākus faktorus. «Viens no tiem, ka nespējām piesaistīt finansiālos līdzekļus. Trīsdesmit tūkstoši kampaņai, un mēs runājam par tiešām legāli reģistrēto naudu bez koruptīva finansējuma, bija par maz, salīdzinot ar to, ko izmantoja citas partijas.»

Tāpat, Putņa ieskatā, partijai neizdevās uzrunāt krieviski runājošo vēlētāju auditoriju, kurai nepatīk nacionālistiskas pozīcijas un kura gribētu pārstāvēt vai redzēt sevi pārstāvētu atvērtākā politiskā partijā. Viņaprāt, stratēģiskā kļūda bija arī neizveidotā apvienība ar Kustību Par! – bez LA.

«Žurnāls Ir pāris dienas pirms vēlēšanām uztaisīja video, kurā skaidri iezīmēja, ka būtu jābalso par partijām, kurā aptaujās uzrādītais [reitings] ir virs 5%, kas, manuprāt, bija saknē nedemokrātiski un negodīgi. Manuprāt, mēs bijām vienīgā partija, kas no tā cieta, ja runājam par auditoriju, ko uzrunā žurnāls Ir. Tie bija pāris procenti, ko noteikti zaudējām, jo bija daudz šaubās esošu vēlētāju, kuri izvēlējās partiju Progresīvie kā alternatīvu.»

Ziņas avots: BNN