Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav tai pieteikušies vai kārtojuši, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz ceturtdien, 7.septembrī, Saeimā konceptuāli atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norāda likumprojekta autori.

Tāpat uzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.

Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas cita starpā arī paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.

Kā vēstīts, laika posmā no 11.aprīļa līdz 29.augustam valsts valodas prasmes pārbaudei reģistrējušies kopumā 13 147 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi, bet kopumā uz pārbaudi ieradušies 11 301.

Šobrīd no visiem pretendentiem, kas ieradās uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ar pirmo reizi to izdevies nokārtot vidēji 39%, savukārt 61% personu pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām, informē Valsts izglītības satura centrs.

Jau šobrīd atkārtotai pārbaudei ir pieteikušies vairāk nekā 6 500 KF pilsoņu, kas pārbaudes kārtos laika posmā no 4.septembra līdz 30.novembrim – speciāli viņiem organizētās grupās. Atkārtotās pārbaudes notiks piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī un Ventspilī. Katrs no atkārtoti reģistrētajiem KF pilsoņiem saņem individuālu uzaicinājumu uz atkārtoto pārbaudi.

Nemainīga ir kopējā tendence par rezultātu sadalījumu pārbaudījumu daļās – visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir – 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā 67%. KF pilsoņiem lielākās grūtības arī vasaras periodā sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% (tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi). Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.

Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.

Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15.

Lasiet arī: VIDEO | «Latviešu valoda ir manī jau ar pirmo elpas vilcienu» – Galkins nodemonstrē, kā runā un dzied latviski  

Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.