Saeima šodien nolēma no amata atbrīvot rajona tiesas tiesnesi Aiju Orniņu.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru Orniņai piespriests 2150 eiro liels naudas sods krimināllietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Lēmums stājās spēkā pēc tam, kad Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā par neizpaužamu ziņu izpaušanu notiesāta Orniņa.

Kā vēstīts, 2016.gada vasarā pie Orniņas vērsās “Latvijas Avīzes” (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.

Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.

Orniņa teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju. Orniņa žurnālistiem pauda, ka KNAB darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.

Savukārt žurnālists Drēziņš tiesā liecināja, ka lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi. Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.

Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.

Ziņas avots: LETA