Deputātu amata kandidāti ārvalstu investoriem sola turpināt darbu pie trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta un lobija regulējuma, aģentūrai LETA pavēstīja Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.
Ceturtdien Rīgā notika deviņu ārvalstu tirdzniecības kameru kopīgi rīkotās priekšvēlēšanu debatēs, kurās septiņu politisko partiju pārstāvji no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Jaunās Vienotības”, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, “Saskaņas”, “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” ārvalstu investoriem prezentēja savu redzējumu par Latvijas attīstību un prioritātēm tautsaimniecības veicināšanas jomā.
Pēc viņas teiktā, šīs bija vienīgās šāda veida debates, kur jautājumus Saeimas deputāta amata kandidātiem var tiešā veidā uzdot arī ārvalstu investori. Debates noritēja angļu valodā un tās apmeklēja vairāk nekā 120 uzņēmēju un ārvalstu diplomātiskā dienesta pārstāvji.
Kā aktuālākie jautājumi no tirdzniecības kameru biedru puses tika izcelti reformas izglītības sektorā un izglītības kvalitātes paaugstināšana, tiesu sistēmas un maksātnespējas procesu sakārtošana ar mērķi nodrošināt ātru, efektīvu un kompetentu tiesu un maksātnespējas procesu vadību, kā arī mērķtiecīga cīņa pret korupciju. Tāpat no auditorijas izskanēja jautājumi par Saeimas jau iesākto darbu pie trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta un lobija regulējumu, ko uz Saeimu kandidējošie politisko partiju pārstāvji vienbalsīgi solīja atbalstīt.
Ārvalstu investori arī interesējās par politisko partiju ierosinājumiem valdības efektivitātes celšanai un publiskās pārvaldes samazināšanai, kā arī par partiju plāniem Latvijas eksportspējas veicināšanai.
Priekšvēlēšanu debates rīkoja Amerikas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Īrijas, Dānijas, Somijas, Vācijas un Šveices tirdzniecības kameras. Pasākuma notika ar “King’s College” finansiālu atbalstu.
Jau ziņots, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 11.septembrī nolēma virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2019.gada 1.maijā un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.
Likumprojekts paredz, ka trauksmes cēlējiem tiktu nodrošināta aizsardzība no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību.
Normatīvajā aktā akcentēta trauksmes cēlēju identitātes aizsargāšana, veicot trauksmes cēlēju datu pseidonimizāciju.
Ziņas avots: LETA.