Foto: Ērika Gavare/Rīta kafija

Kalendārā rudens pirmajā dienā – 1. septembrī jeb Zinību dienā mēdz būt gan vasarīgi laika apstākļi, kad vietām gaisa temperatūra iesilst līdz +30 grādiem pēc Celsija, gan arī ļoti rudenīgi – ar lietu un salnu.

Normas periodā (1991. – 2020. gads) vidējā gaisa temperatūra Latvijā šai dienā ir no +13,4 … +13,7 grādiem Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz +15,3… +16,1 grādam Rīgā un Baltijas jūras piekrastē, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Vissiltākais 1. septembris kopš 1961. gada bija 1992. gadā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,9 grādi, bet Daugavpilī pat +25,3 grādi. Šajā dienā gaiss bija ļoti vasarīgs, dažviet tas iesila virs +30 grādiem, Skrīveros pat +31,6 grādiem. 1992. gada 1. septembrī tika novēroti arī vairāki pērkona negaisi.

Vēsākais 1. septembris bija 2008. gadā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 grādi, bet Alūksnē tikai +7,5 grādi. 2008. gada 1. septembra rītā minimālā gaisa temperatūra Latvijā vidēji bija +2,9 grādi, savukārt Daugavpilī tikai +0,2 grādi. Austrumu rajonos šajā rītā tika novērota salna.

Auksts bijis arī 1998. gada 1. septembris, kad nevienā no novērojumu stacijām maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza +14,5 grādus. Šajā Zinību dienā daudzviet Latvijā lija.

Lasiet arī: Slaidiņš par Solovjovu: Ja naktī niez dibens, no rīta smirdēs pirksti

Aplūkojot vēsturiskos datus par nokrišņu varbūtību 1. septembrī laika periodā no 1945. līdz 2022. gadam, jāsecina, ka iespēja sagaidīt nokrišņus ir no 33% Kolkā līdz pat 53% Zosēnos, Gulbenē un Liepājā, un vidēji Latvijā nokrišņi novēroti 42% gadījumu. Kopumā apskatītajā laika periodā bez nokrišņiem visā Latvijā ir pavadītas 11 Zinību dienas. Vislietainākais 1. septembris bija 2007. gadā, kad lietus tika novērots visās LVĢMC novērojumu stacijās, un vidēji Latvijā nolija 12,8 mm. Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums kopš 1945. gada (73 mm) nolija 2011. gadā Ventspilī.