Foto: Unplash.com

Klāt *Zaļā ceturtdiena! To tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms gaidāmajām Lieldienām. Tā ir viena no Klusās nedēļas īpašajām dienām un katru gadu iekrīt citā datumā. Līdzīgi kā ar citiem svētkiem mūsu folklorā, arī šai dienai latvieši piedēvējuši ne vienu vien ticējumu, ar dažiem no tiem iepazīstināsim šajā rītā.

Pirmais, ar ko mums asociējas Zaļā ceturtdiena jau no senseniem laikiem, ir uzskats, ka šajā dienā nedrīkst mājās nest no lauka vai meža nevienu zaļo augu, citādi čūskas nāks mājā.

Zaļās ceturtdienas ticējumi:

• Zaļā ceturtdienā jāēd zirņi, tad, dzeguzi dzirdot, palikšot bagāts;
• Kas nebaidās satikties ar ļaunumu vaigu vaigā, tas naktī no Zaļās ceturtdienas uz Lielo Piektdienu var doties uz krustcelēm, kur varot velnu redzēt.
• Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jo tad visu gadu tā būšot tīra un arī mušas nenākšot istabā. Būtu arī vēlams istabas puķes stādīt tieši šajā dienā, jo tad tās labi ziedēšot.
• Tiem, kas vēlas labu, tārpu nesaēstu, ābolu ražu rudenī, ceturtdienā visas ābeles jāizpurina un to zaros jāsakarina mazi vilnas dzijas kamolīši.
• Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki.
• Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
• Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
• Zaļā ceturtdiena – Vēja diena: ne cirst, ne lauzt.

Laika pareģošana

Tikmēr dabas pētnieks Vilis Bukšs atklāj, kādi ir Zaļās ceturtdienas ticējumi laika pareģošanai:

• Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad vēl var būt 40 naktis ar nakts salnām…
• Ja Zaļajā ceturtdienā sniegā redz čūsku – būs ugunsgrēku vasara.
• Ja Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā debesis ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.