Foto: Pixabay/AdinaVoicu

Tuvojoties Līgo svētkiem, daudzi izjūt priecīgu satraukumu – tiek plānoti pasākumi, rūpēts mielasts un gatavoti dziesmu vārdi. Taču ne visiem šis laiks nes līksmību, citi tā vietā izjūt vientulību vai pat grūtsirdību. Spiediens piedalīties svinībās un ārēji izrādīt prieku var pastiprināt emocionālu distanci. Psihologs Reinis Lazda dalās pārdomās par to, kāpēc šādas sajūtas var pārņemt tieši svētku laikā un kā ar tām sadzīvot, nezaudējot sapratni, līdzjūtību un cieņu pašam pret sevi.

Ne visiem svētki ir prieka un kopābūšanas laiks – dažiem tie var pastiprināt skumjas, vientulības sajūtu vai trauksmi, it īpaši, ja apkārt valda gandrīz vai piespiedu gaidas pēc līksmības. Taču, kā norāda psihologs Lazda, “nav teikts, ka emociju avots ir paši svētki. Varbūt svētki aktualizē šīs sajūtas, kuras fonā ir pastāvējušas arī iepriekš, tikai nav bijis laika par tām domāt. Varbūt ir sagaidāms, ka svētkos nonāksim tādās situācijās, kuras radīs skumjas, vientulību vai trauksmi – piemēram, satiksim vai, tieši otrādi, nesatiksim kādus cilvēkus, kas radīs tādas sajūtas. Varbūt līdzīgas sajūtas svētkos esam piedzīvojuši agrāk, un tagad ir izveidojies nosacījuma reflekss. Varbūt cilvēks jūtas neiederīgs sabiedrībā, jūtas kaut kādā veidā nepilnvērtīgs. Un tad svētki vēl lieku reizi to atgādina, šo sajūtu pastiprina. Tādā gadījumā būtu vērts saprast, kas ir tie iemesli, kuru dēļ ir šādas sajūtas, un varbūt šos iemeslus ir iespējams novērst. Vai arī mainīt savu attieksmi pret tiem, ja gadījumā tas nav iespējams.”

Psihologs uzsver, ka būtiski uzdot sev jautājumu, vai svētku ignorēšana ir labākais veids, kā no grūtsirdīgās vai nospiedošās sajūtas izvairīties – varbūt ir citi, efektīvāki paņēmieni, kā mazināt negatīvās emocijas.

“Svētki tomēr strukturē dzīvi, gadalaikus, kā arī ļauj gūt prieku, kura ikdienā nereti pietrūkst. Ļauj iepazīt jaunus cilvēkus un uzturēt attiecības ar draugiem un tuviniekiem. Protams, tas nenozīmē, ka vienmēr ir jāsvin visi svētki vai jādara tas noteiktā veidā. Ja kādreiz izlaidīsim kādus svētkus, tad nekāds būtisks kaitējums droši vien neradīsies. Varbūt jāsarīko svētki sev – tieši tādi, kādus tos gribam redzēt mēs paši. Varbūt pat citā laikā, nekā to dara citi. Taču, ja ir vispārēja nevēlēšanās svinēt jebkādus svētkus, tad gan es ieteiktu pajautāt sev, kāpēc tā un varbūt ir nepieciešams kaut ko mainīt,” skaidro psihologs.

“Dzīvojam laikā, kad cilvēki arvien biežāk saskaras ar izdegšanu. Mēģinot pagūt visu un vēl vairāk gan darbā, gan mājās un ģimenē, ir tikai cilvēcīgi kādā brīdī sākt just nogurumu. Tāpat vienā brīdī iespējams attapties ar sajūtu, ka negribas vairs neko un vismazāk – svēkus. Šādi brīži var būt kā signāls, ka vēlams iepauzēt un saprast, kā samazināt savu ikdienas slodzi, lai neciestu ne mentālā, ne fiziskā veselība. Arī darba vidē šīm pazīmēm ir vērts pievērst uzmanību – ja kolēģis ilgstoši izvairās no atvaļinājuma, izturas noraidoši pret brīvdienām vai svētkiem, tas var liecināt par pārslodzi,” uzsver Sanita Glovecka, apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja.

Bieži lielāko grūtsirdību pirmsvētku laikā, neatkarīgi no tā, par kādu gadalaiku vai svētkiem ir runa, rada pārprastā pienākuma sajūta, ka “obligāti jāsvin” vai jāiekļaujas noteiktā svētku svinēšanas standartā, pat ja iekšēji nav tādas sajūtas, ka gribētos.

Šādos gadījumos psihologs aicina pirmkārt ieklausīties sevī un saprast, ka “obligāti tas tiešām nav. Nu, varbūt ģimenes locekļiem tas ir ļoti svarīgi un viņi jutīsies apbēdināti, ja kāds nepiedalīsies. Taču arī tas, ka kāds jutīsies apbēdināts, nenozīmē, ka viņa sajūtas ir svarīgākas un ka ir jāsvinobligāti. Ar tuviniekiem mūs vieno jau uzkrāta komunikācijas pieredze, noteikti ieradumi, kuri var būt ļoti dažādi. Ja tuviniekiem ir raksturīgs vainojošs saziņas stils un spiediena izdarīšana, tad sarunas tik tiešām var būt nepatīkamas. Tomēr nereti efektīvs paņēmiens ir koncentrēties uz to, lai saprastu, ko tuvinieki tādā veidā mēģina panākt, t.i. kādēļ viņi šos paņēmienus izmanto, kādēļ viņiem tas ir svarīgi. Tas ļauj neieslīgt nebeidzamā cīņā, bet efektīvi pamatot savu viedokli. Ja tie ir radinieki, kuri dzīvo citur un sen nav satikti – varbūt viņi vienkārši ir noilgojušies satikties, uzzināt, kā klājas. Tādā gadījumā abpusēji pieņemams risinājums varētu būt, piemēram, satikties citā laikā vai pat izrunāties pa telefonu.”

Mūsu pašsajūtu ievērojami ietekmē arī sociālie tīkli, kas var vairot vientulības vai mazvērtības sajūtu, vērojot gan paziņu, gan slavenību priekpilnās fotogrāfijas un ierakstus. Šī parādība ilustrē t.s. “salīdzināšanas slazdu”, kurā indivīdi nonāk, vērojot selektīvi pozitīvo saturu, ko publicē citi, un izraisa izkropļotu realitātes uztveri – lietotāji nereti sāk ticēt, ka citi dzīvo laimīgāku, veiksmīgāku un piepildītāku dzīvi nekā viņi paši. Tā rezultātā rodas nepamatota neapmierinātība ar savu ikdienu, kas var ietekmēt gan pašvērtējumu, gan emocionālo stabilitāti. Šādas salīdzināšanas sekas var būt pastiprināta trauksme, depresijas simptomi un pat sociālā atsvešinātība, jo cilvēks sāk izvairīties no mijiedarbības, uzskatot sevi par “nepietiekamu”. Tādējādi sociālie tīkli, kas sākotnēji tika veidoti, lai satuvinātu cilvēkus, bieži vien veicina pretēju efektu – pastiprina iekšējo izolāciju. Lai to mazinātu, vērts pārskatīt savus sociālo mediju lietošanas paradumus vai pat uz kādu laiku no tiem atteikties pavisam – un īpaši labs laiks tam ir svētki.

Lai kādas būtu sajūtas svētku laikā, tās ir derīgas un pelnījušas vietu mūsu dzīvē. Nav vienas pareizās svētku formulas – galvenais ir būt godīgam pret sevi un darīt tā, kā jūties vispatiesāk. Reizēm klusums un miers var būt tieši tas, kas palīdz atgūt spēkus, bet citkārt – pavisam vienkārša kopābūšana ar vienu sev mīļu cilvēku. Svētki var būt arī iespēja atjaunoties, ieklausīties sevī un radīt pašam savus – mazus, patiesus svētkus, kas dziedē un stiprina.

Lasiet arī:

Nedēļas horoskops: 20. – 26. jūnijs

Jānis Timma joprojām nav apbedīts, atklāj basketbolista tēvs

Putins paziņo, ka ir gatavs sarunām ar Ukrainu, taču ir viena nianse

Jāņu svinēšana jeb Jaanipäev Igaunijā: piecas idejas īsam svētku ceļojumam

«Es nesadzirdu, ka cilvēki ir sajutuši darba rezultātus!» – Rinkēvičs bargi kritizē Saeimu

Valsts loteriju vēsturē nebijis notikums – Latvijas iedzīvotājs savā kontā saņem miljonu