Foto: Pixabay/Juergen_Sieber

Viedokļa raksts

Satiksmes ministrija (SM) gatavojas pagarināt SM valsts sekretāres vietnieces Ingunas Strautmanes pilnvaru termiņu Ventspils Brīvostas valdē, neskatoties uz to, ka viņas laikā kravu apgrozījums piedzīvojis dramatiski graujošu kritumu. Šāds rezultāts skaidri liek apšaubīt viņas kompetenci un piemērotību šim amatam. Ņemot vērā, ka Strautmani atkārtoti izvirzījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO), rodas pamatotas šaubas, vai ministriem vispār interesē, kas notiek ar Latvijas lielajām ostām un vai viņš gatavi kaut ko darīt, lai glābtu šo situāciju.

Ja Satiksmes ministrija tiešām vēlas stiprināt Latvijas ekonomiku un uzlabot pārvaldību, būtu loģiski, ka šim amatam tiek izsludināts konkurss, kurā tiktu izvēlēts kandidāts, kas spēj piedāvāt jaunas un efektīvas idejas, kā uzlabot situāciju, nevis turpināt nodarbināt jau esošos darbiniekus, kuru darbība acīmredzami nav devusi rezultātus. Šādā veidā varētu iegūt profesionālus un motivētus cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties atbildību par Brīvostas attīstību, nevis turpināt uzturēt sistēmu, kas, šķiet, ir iestrēgusi rutīnā un nesniedz nepieciešamos rezultātus Latvijas ostu attīstībā.

Izsludinot konkursu, tiktu nodrošināts, ka amata kandidāts ir ne tikai politiski pieņemams, bet arī spējīgs reāli uzlabot ostas pārvaldību,

paaugstināt efektivitāti un radīt ilgtermiņa vērtību Latvijas ekonomikai. Tas būtu solis uz priekšu, lai nodrošinātu, ka svarīgās valsts un pašvaldību struktūras tiek vadītas ar augstākajiem profesionālajiem standartiem un vispiemērotākajiem cilvēkiem.

Tomēr izvirzot Strautmani atkārtotiem pilnvaru termiņiem Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētājas amatā, ir sajūta, ka Briškens pat nav apsvēris nevienu citu kandidatūru. Par to liecina arī Tiesību aktu projekta publiskajā portālā ievietotais rīkojuma projekts. Vēl vairāk – projekta atzinumu sniegšanas termiņš ir tikai četras darba dienas, kas skaidri liecina, ka nevienam no atbildīgajiem nav interese par citiem viedokļiem vai šīs kandidatūras piemērotību. Ne SM, ne Ministru kabinetu šķiet pat nedaudz uztrauc šāda, iespējams, vienpersoniska lēmumu pieņemšana.

Strautmanes pilnvaru laikā kravu apjoma kritums bijis dramatisks

Kad Strautmane 2019.gadā uzsāka pildīt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas pienākumus, kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 20,5 miljoni tonnu, bet 2024.gadā tie bija vairs tikai 8,2 miljoni tonnu. Var, protams, apelēt pie sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, tomēr Liepājas osta analogā periodā un tādā pat ģeopolitiskā situācijā noturējusi vienmērīgu attīstības tempu, bet Latvijas lielāko konkurentu – Klaipēdas un Tallinas ostās pārkrauto kravu apjoma ziņā līkne ir augšupejoša. 

Tā kā Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu lielākā daļa ir saistīta ar ostu maksām par ostā ienākošajiem kuģiem, kravu apjoma samazinājums tiešā veidā skar arī Ventspils brīvostas pārvaldes budžetu un iespēju realizēt dažādus attīstības projektus.

Par ko VBP valdes priekšsēdētāja periodā no 2019.gada līdz 2023.gada nogalei algā saņēma 200 tūkstoši eiro? 

Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumu VBP valdes kompetencē ir gana daudz pienākumu, kurus diezin vai var atrisināt tās vienas dienas laikā, kad valdes locekļi dodas uz Ventspili, lai sanāktu uz sēdi. Pietiekami daudzos jautājumos ir nopietni jāiedziļinās un jāvelta to risināšanai gana daudz laika, jo pretējā gadījumā rodas jautājums – par ko VBP valdes priekšsēdētāja periodā no 2019.gada līdz 2023.gada nogalei algā saņēma 200 tūkstoši eiro?

Konkrētajā gadījumā ir pamats arī bažām par interešu konfliktu. Jo sanāk, ka Strautmanes kundzei periodā, kad viņa pildīja SM Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktores pienākumus, bija jāuzrauga pašai sevi kā VBP valdes priekšsēdētāju! Varbūt tieši tādēļ VBP dīvainā kārtā “nepamana” naudas šķērdēšanu saistībā ar valdes locekļu ērtību nodrošināšanu. Piemēram, no 35 cilvēkiem, kuri lidoja uz starptautisko izstādi “Translogistica Uzbekistan 2023”, ekonomiskajā klasē lidoja 32 delegācijas locekļi, bet divi VBP pārstāvji – Igors Udodovs un Iguna Strautmane, kā arī   šobrīd darbību apturējušās “Ventas ostas” valdes locekle, SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore Baiba Vīlipa, uz Astanu lidoja biznesa klasē. VBP par katru no viņiem maksāja 4084,3 eiro, kamēr vieta ekonomiskajā klasē būtu izmaksājusi 1772,02 eiro. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, VBP tā esot ierasta prakse.

Cik daudz var izdarīt sēžot vairākos krēslos vienlaikus?

Jānorāda, ka no 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kuri paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkst savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrības. Ingunas Strautmanes iespēju savienot SM Valsts sekretāra vietnieces amatu ar VBP valdes priekšsēdētājas amatu tas nav ietekmējis. 

SM nav ņēmusi vērā arī pirms pāris gadiem Valsts kontroles revīzijā paustās bažas, vai amatu savienošana nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai, kā arī revidentu atzīto – ministrijas īstenotās kapitālsabiedrību pārvaldības darbības tikai daļēji atbilst labas pārvaldības prakses principam.

Ministriju amatpersonām algu ar saviem nomaksātajiem nodokļiem samet katrs Latvijas iedzīvotājs un tas dod sabiedrībai tiesības prasīt – kas par to naudu, ko mēs tev maksājam, ir izdarīts? Cik liela produktivitāte vispār ir iespējama, vienlaikus sēžot divos, trīs vai vairāk krēslos?

Strautmanes gadījumā šie krēsli ir trīs – valdes locekle Mērsraga ostas pārvaldē, kur viņa strādā no 2013.gada un desmit gadu laikā saņēmusi 21 569 eiro; Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekle, kurā četru gadu laikā (līdz 2023.gada beigām) saņemti 196 902 eiro, un Satiksmes ministrija, kurā no 2018.gada līdz pērnā gada novembrim ieņēma  Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktores amatu. SM Inguna Strautmane to četru gadu laikā, kamēr pildīja arī VBP valdes priekšsēdētājas funkcijas, saņēma 207 802 eiro – tikai nedaudz vairāk, kā VBP.

Bez šiem trim stabilajiem krēsliem bijuši arī pāris “ķeblīši” – VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kurā 2019.gadā saņemti 2534 eiro, un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDZL), kurā Inguna Strautmane 2020. un 2021.gadā bija  kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Jāatgādina, ka EDZL ir atbildīga par “Rail Baltic” dzelzceļa infrastruktūras izbūvi Latvijā, tai skaitā arī par bēdīgi slaveno pāli Daugavā. Par kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumiem vairāk var uzzināt no “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma”, tomēr ņemot vērā visas ar “Rail Baltica” izbūvi saistītās problēmas un skandālus, grūti noticēt, ka I.Strautmane šajā amatā būtu bijusi uzdevumu augstumos. T

oties tas zināmā mērā izskaidrotu Briškena vēlmi VBP valdes priekšgalā redzēt tieši Strautmani. Briškenam saikne ar “Rail Baltica” projektu bijusi praktiski no tā pirmsākumiem, bet 2019.-2022.gada periodā, tātad arī laikā, kad Strautmanes kundze bija “RB Rail” akcionāra – EDZL kapitāla daļu turētāja pārstāve,  Briškens ieņēma “RB Rail” stratēģijas un attīstības vadītāja posteni. Iespējams, arī šis faktors varēja kalpot viņas karjeras izaugsmei – pagājušā gada novembrī viņu iecēla par SM valsts sekretāra vietnieci ar atbildības jomām ministrijas juridiskajos un administratīvajos jautājumos, kā arī sakaru un dzelzceļa nozarēs.

Lasiet arī:

«Teica, ka dzīvo ellē, bet tās laikā ieguva tik daudz dzīvokļu!» – Timmas tēvs izteicies par Sedokovu

Atvēlot ievērojamu naudas summu, pašvaldība atbalstīs festivāla Positivus norisi Rīgā arī šogad

«Tas ir neceļš!» – ekspremjers Krišjānis Kariņš asi kritizē valdības politiku

Par biotualetes uzspridzināšanu, filmējot video soctīkliem, četriem jauniešiem draud desmit gadi cietumā

Gordona: Izmeklētāji atteikušies ierosināt krimināllietu saistībā ar Timmas nāvi