Šonedēļ atkal aktualizējies jautājums par Zolitūdes traģēdiju, beidzot sāk parādīties aptuvenās kompensācijas naudas summas, kas varētu būt ap 900 000 eiro. Visai karsta izvērtās šodienas diskusija Latvijas radio raidījumā “Krustpunktos”.  Advokāts Aldis Gobzems savā facebook.com lapā ir publicējis video ierakstu no radio notikušās diskusijas.

SIA “Maxima Latvija” un organizācijas “Zolitūde 21.11″ vienošanās par gandrīz 900 000 eiro novirzīšanu Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalstam nav samērīga, šādu viedokli pirmdien žurnālistiem pauda vairākus traģēdijā cietušos pārstāvošais advokāts Aldis Gobzems.

Gobzems, kurš nebija aicināts uz “Maxima Latvija” un “Zolitūde 21.11″ preses konferenci, pārmeta uzņēmumam centienus ar šādu vienošanos nopelnīt uz cietušo rēķina, taču gan biedrības vadītāja Regīna Ločmele-Luņova, gan arī “Maxima Latvija” pārstāvis kategoriski noraidīja šādus pārmetumus.

Gobzems vairākkārt preses konferences laikā norādīja, ka ar viņa pārstāvētajiem klientiem nav notikusi nekāda vienošanās. Viņaprāt, cietušajiem pienākoties lielāka kompensācija, kā arī nokavējuma procenti par katru gadu. Pēc Gobzema teiktā, rēķinot laiku no 2013.gada, patlaban nokavējuma procentiem būtu jāsasniedz 24%, kas būtu jāaprēķina no vismaz 100 000 eiro, kas būtu normāla summa cietušajiem, kuri nav gājuši bojā.

Ločmele-Luņova sacīja, ka vienošanos un finansiālā atbalsta apjomu, ko aprēķinājis uzņēmums “Maxima Latvija”, ir apstiprinājusi biedrības valde. Biedrība plāno par to informēt cietušos, kuru kopējais skaits ir 35.

Taču Gobzems teica, ka viņa klienti nepiekritīs nekādām izmaksām un turpinās tiesāties. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka piekrist vai nepiekrist atbalsta izmaksām ir cietušo izvēle. Ločmele-Luņova sacīja, ka daļa cietušo jau ir piekritusi šādai atbalsta izmaksai.

“Maxima Latvia” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns, lūgts komentēt atbalsta izmaksāšanas nosacījumus, teica, ka tie ir līdzīgi nosacījumiem, kas bija noteikti ar bojāgājušo ģimenēm. Proti, cietušie, kuri piekrīt atbalstam, atsakās no prasības pret “Maxima Latvija” gan civilprocesā, gan kriminālprocesā.

Kā norādīja Ločmele-Luņova, vienlaikus cietušie var turpināt uzturēt prasību pret pārējiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Biedrības vadītāja vēl arī atzīmēja, ka viens no smagajiem jautājumiem ir saistīts ar tiem cietušajiem, kurus valsts tiesu medicīnas eksperti nebija iepriekš atzinuši par cietušajiem. Viņu skaitā ir trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki un kāda privātpersona.

Svilāns informēja, ka līdzekļu apjoms, ko “Maxima Latvija” ir atvēlējusi saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, varētu būt tuvu astoņiem miljoniem eiro, no kuriem aptuveni pieci miljoni eiro ir novirzīti materiāla atbalsta sniegšanai bojāgājušo ģimenēm, bet vairāk nekā divi miljoni eiro novirzīti cietušo tuviniekiem, kā arī cietušo ārstēšanai.

Kā ziņots, “Maxima Latvija” un biedrība “Zolitūde 21.11″ vienojušās par aptuveni 900 000 eiro novirzīšanu Zolitūdestraģēdijā fiziski cietušo atbalstam, katrai personai paredzot no 5000 eiro līdz 75 000 eiro, aģentūru LETA informēja “Maxima Latvija”.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram smagi cietušajam tiktu izmaksāts atbalsts 75 000 eiro apjomā, cietušajiem, kuru guvuši vidēji smagas traumas – 20 000 līdz 35 000 eiro, savukārt viegli cietušajiem tiktu izmaksāts atbalsts 5000 eiro apmērā. Fiziski cietušo personu traumu smaguma pakāpe noteikta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra slēdzienus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.

Sabrūkot veikalam Zolitūdē, 2013.gada 21.novembrī dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji. Desmitiem cilvēku tika ievainoti.

Prokuratūra Latvijā par “Maxima” sabrukšanā cietušajiem atzinusi 263 personas.