Lustrācijas sākšana šobrīd radīs sabiedrības šķelšanos un tā var radīt draudus valsts drošībai un sabiedriskai kārtībai, vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai raksta Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā trešdien skatīs trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

Respektējot Saeimas balsojumu likumprojektam otrajā lasījumā SAB komisiju informē, ka SAB atbalsta likumprojekta pirmā lasījuma redakciju, ar kuru bija noteikts uzdevums Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) digitalizēt tā rīcībā esošos dokumentus un nodot tos Latvijas Nacionālajam arhīvam, kurš savukārt nodrošinātu VDK dokumentu glabāšanu, publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likuma noteikumiem. Tomēr ar Saeimas atbalstīto likumprojekta otrajam lasījumam ir mainīta likuma jēga un būtība, kas nav ierasta likumdošanas prakse. Tāpat ir mainīts mērķis no publiskās pieejamības uz publicēšanu.

SAB vērtējumā VDK kartotēkas publicēšana internetā var radīt atsevišķus riskus, tostarp pazemināt uzticēšanos drošības iestādēm, kas var atstāt iespaidu uz valsts drošības iestāžu līdzšinējo darbu. Kartotēkās esošā informācija var radīt nesamērīgu, nepamatotu, bez pierādījumiem esošu personas interešu aizskārumu.

VDK kartotēka un operatīvie materiālu interpretēšana ir ļoti komplicēta un tai ir liela morālas un ētiskas dabas slodze. Aģentūras datu izmantošanā saskaras trīs leģitīmas tiesības – personas tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz vārda labo slavu, sabiedrības tiesības izzināt savu vēsturi un izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu tiesības.

Operatīvās darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem ir daļēja ticamība, tie nevar tikt izmantoti kā patiesība pēdējā instancē. Valstis ar totalitāriem režīmiem nereģistrēja visu informāciju pilnā apjomā, tāpēc nav pieejams konteksts, dokumenti rakstīti specifiskā valodā. Nav pilnas informācijas par konkrētu operāciju saturu, kādās tika iesaistīti aģenti un katrā konkrētā gadījumā sastopama dažāda attieksme. Ņemot vērā, ka totalitārais režīms bija cinisks, daudzi opozīcijas pārstāvji pratināšanās “salūza” un parakstīja dokumentus, kuru saturu bieži vien neapzinājās, norāda SAB.

Patiesību šajos gadījumos praktiski nav iespējams uzzināt, jo daudzi ir miruši, nav ticamu dokumentu, kas apstiprinātu viņu liecības. Neprofesionāla komunistisko specdienestu arhīvu dokumentu izmantošana var novest pie rezultāta, ka realitāte nevis tiek atspoguļota, bet gan tiek radīta. Balsošana par VDK aģentūras kartotēkas publicēšanu nozīmē kolektīvās atbildības principa piemērošanu, nonivelējot dažādus kolaborācijas veidus un tās motivāciju, vēstulē raksta SAB.

Tāpat nevar viennozīmīgi apgalvot, ka VDK materiālu publicēšana ļaus identificēt konkrētas personas, kuras kā aģenti sadarbojušās ar VDK. Jo par personu ir vairāk materiālu, jo atpazīšana ir iespējamāka.

Visās dokumentu grupās ir atrodama informācija gan par fiziskām personām, gan sabiedriskām organizācijām, interešu kopām, tā sauktajām “pretvalstiskām organizācijām”, situāciju raksturojoši materiāli konkrētā laika posmā, par “pretvalstiskām darbībām”.

Atkarībā no tā, kāds informācijas daudzums atrodams par konkrēto personu, iesaistītajai personai vai cietušajam ir iespējams aģentu ziņojumu kontekstā, minēto notikumu vai pasākumu atstāstā, atšifrēt tajos pieminētos aģentus vai aģentus – ziņotājus. Lai gan aģentu ziņojumi rakstīti trešajā personā, atpazīšanas iespēja ir visai liela, norāda SAB.

Atpazīšana atkarīga no tā, kurā materiālu grupā atrodama informācija un cik tā ir plaša.

Neatkarīgi no tā, vai VDK aģentu kartītes tiek publicētas ar pilnu tajās esošo informāciju vai tikai daļu no tās, neapšaubāmi tiks aizskartas citas personas, kurām ir vienādi uzvārdi, vārdi un tēva vārdi. Publiskojot VDK aģentūras kartotēku, vispirms pievērsīs uzmanību vārdam un uzvārdam un tikai pēc tam pārējiem datiem, teikts SAB direktora Jāņa Maizīša parakstītajā vēstulē.

TSDC var minēt vismaz sešus piemērus, kad aģentu vārdi, uzvārdi un tēva vārdi ir vienādi. Īpaši tas attiecas uz populāriem, tautībām raksturīgiem uzvārdiem. TSDC praksē ir bijis gadījums, kad sakrīt ne tikai minētie personas dati, bet pat dzimšanas vieta un laiks. Ir ļoti augsta varbūtība, ka personas masveidā var vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.

Visa veida informācijai par VDK aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticamības personām, lai to bez ierobežojumiem nodotu sabiedrības vērtēšanai, ir jābūt uzticamai, pilnīgai un patiesai. Nav pieļaujams, ka valsts atbalsta tādu ziņu par personām izplatīšanu, kas ir apmelojošas, daļēji patiesas vai nepilnīgas, uzskata SAB.

Atšķirībā no Igaunijas, Lietuvas vai Ungārijas, 90.tajos gados Latvijā netika pieņemts lustrācijas likums. 1994.gadā pieņemts likums “Par VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kas sevī ietvēra lustrācijas pamatnosacījumus. Cita lustrācijas funkcija – demokrātisko institūciju un valsts struktūru aizsardzība no slēptiem korporatīvajiem tīkliem tika īstenota pakāpeniski, jo ierobežojumus ieņemt noteiktus amatus bijušajiem VDK aģentiem un darbiniekiem noteica atsevišķi likumi.

Šodien sākt lustrācijas procesu ir novēloti, jo daļa personu ir mirušas vai izbraukušas no valsts. Bez tam, jau šobrīd spēkā esošā likuma 12.pants dod tiesības personai TSDC iepazīties ar VDK dokumentiem par sevi un realizēt savas likumā paredzētās tiesības.

Uzsākot lustrācijas procesu šobrīd, tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu neaizskaramību.

SAB uzskata, ka lustrācijas uzsākšana šobrīd radīs sabiedrības šķelšanos un tā var radīt draudus valsts drošībai un sabiedriskai kārtībai. Kopumā VDK kartotēkas publicēšana internetā vērtējama kā Latvijai nedraudzīgu valstu interesēm atbilstoša.

Ņemot vērā iepriekšminēto SAB rosina TSDC digitalizē LPSR darbinieku 1988.gada telefongrāmatu, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, aģentūras alfabētisko kartotēku un statistisko kartotēku līdz 2018.gada 27.decembrim. Pārējos TSDC rīcībā esošos dokumentus digitalizē līdz 2019.gada 30.aprīlim.

Tāpat SAB rosina TSDC glabāšanā esošo VDK dokumentu un to digitālo kopiju nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam uzsākama ne vēlāk kā 2018.gada 28.decembrī un tiek pabeigta 2019.gada 30.aprīlī.

Ņemot vērā to, ka uzsvars ir uz VDK aģentu kartotēkas publisko pieejamību 2018.gadā, tās digitalizēšana ir jāveic līdz 2018.gada beigām, atbilstoši piešķiramajam finansējumam un tā saņemšanas brīdim, pārējo VDK dokumentu digitalizēšanu atliekot uz nākošo gadu.

2019.gadā digitalizējamo dokumentu apjoms ir krietni lielāks nekā aģentūras kartotēkas apjoms, tāpēc šo dokumentu apstrādei nepieciešams ilgāks laika posms. Atsaucoties uz 2018.gada 15.jūnija SAB vēstuli Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Tieslietu ministrijai sniegtajiem finanšu un laika aprēķiniem, kopumā digitalizācija prasīs aptuveni sešus mēnešus intensīva darba. Ja darbu sāk novembra sākumā, tā pabeigšana varētu būt aprīļa beigās.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus par bijušās VDK aģentūras alfabētiskās, kā arī statistiskās kartotēkas publicēšanu internetā 2018.gadā.

Grozījumi paredz publicēt arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē.

No 2019.gada 1.maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.

Ziņas avots: LETA.