Foto: Unplash.com

2017.gadā nodarbību laikā peldbaseinā Ventspilī noslīka trīsgadīgs puika. Policija un prokuratūra veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kurš notikušajā vainojams. Kamēr tiesa šajā lietā vēl tikai gaidāma, bojāgājušā vecāki paši kļuva par aizdomās turētajiem par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu. Taču pēc iepazīšanās ar apsūdzībām Prokuratūra nolēmusi kriminālprocesu izbeigt, ziņu portāls noskaidroja Latvijas Republikas Prokuratūrā.

TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka noslīkušā zēna vecākus vaino tautsaimniecībai lielā apmērā nodarītos zaudējumos, jo savās deklarācijās nav uzrādījuši saņemto kompensāciju, kas izmaksāta par bojā gājušo bērnu.

Prokuratūra norāda, ka raidījums veidojis maldinošu sižetu saistībā ar ierosināto lietu, taču 11.martā prokurore pieņēma lēmumus par abu kriminālprocesu izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības, ko apstiprinājis amatā augstāks prokurors.

Televīzijas sižetā Prokuratūra publiski ar pieņemtajiem lēmumiem par kriminālprocesu izbeigšanu klajā nenāca, jo personas ar lēmumiem vēl nav iepazīstinātas.

Tas paredzēts 29.martā advokāta aizņemtības dēļ, norāda Prokuratūrā.

Raidījumā atgādina, ka par nonāvēšanu aiz neuzmanības apsūdzēts peldēšanas treneris Viktors Zujevs.

Līdz šim vienīgais lietā sodītais ir nelaimes laikā Ventspils olimpisko centru vadījušais Uldis Boitmanis. Viņam piespriests administratīvais sods 70 eiro apmērā.

Šajā lietā tiesas sēde nozīmēta maijā. Bet kā liecina tiesai nodotie divi lietas sējumi – noslīkušā zēna nelaimes gadījuma izmeklētāji 2020.gadā tērējuši vairākus mēnešus, lai noskaidrotu, vai vecāki no Ventspils olimpiskā centra ir saņēmuši materiālo kompensāciju.

2018.gada vasarā kompensācija izmaksāta. 2019.gadā vecāki Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedza savas ikgadējās deklarācijas par aizvadīto gadu, bet olimpiskā centra maksājumu tajā nebija uzrādījuši.

Likums nosaka divas lietas – kriminālprocesa ietvaros slēgtas vienošanās par kompensāciju izmaksu netiek apliktas ne ar kādiem nodokļiem. Otrs – ikviens, kurš atskaiti par saviem ieņēmumiem VID iesniedzis, tajā papildinājumus vai labojumus var izdarīt vēl turpmākos trīs gadus. Šajā gadījumā zēna tēvs un māte labot deklarācijas un tajās norādīt saņemto naudu no olimpiskā centra var vēl līdz 2022.gada vasarai.

Šā gada marts atnāca ar nepatīkamu pavērsienu. Vecāki saņēma pavēsti no izmeklētājiem, ka gan tēvs, gan māte ir aizdomās turamie kriminālprocesā.

Atklājies, ka vairākkārt izmeklētāji par kompensāciju prasījuši informāciju pašvaldībai, vecākiem nezinot, izprasīti un pētīti viņu banku kontu izraksti no Luminor un Swedbank. Izmeklētāji nolēmuši, ka neuzrādītās kompensācijas apmērs pārsniedz 10 000 eiro, tāpēc abiem piemērojams Krimināllikuma 219.pants, kas par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā lielā apmērā var draudēt pat ar cietumsodu.

Bojāgājušā zēna tēvs komentē: “Mēs aizgājām pie izmeklētāja, un viņš teica, ka kriminālprocess ir palaists. Tad viņš izsvēra, vai ir vērts turpināt viņu vai ne. Un pēc nedēļas uzzinājām, ka jau ir aizdots prom uz prokuratūru. Tad mums bija jābrauc pie prokurores un viņa pateica, ka gribot vispār pusgadu nosacīti man un sievai. Es biju šokā. Kas vispār notiek?”

Cietušās ģimenes advokāts Didzis Vilemsons: “Abi vecāki dažu dienu laikā atzīti par aizdomās turētajiem. Dažu dienu laikā lieta atradās prokuratūrā, un jau šobrīd ir uzrādīta apsūdzība abiem vecākiem par deklarācijas nepilnību. Un šobrīd draud atbildība ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.”

Pēc sarunas ar izmeklētāju un prokurori abi vecāki savas deklarācijas jau labojuši un norādījuši ziņas par saņemto kompensāciju.

Nekā personīga zināms, ka lietas izmeklētājs bija VID inspektors Imants Vinters. Lietas prokurore – Rūta Leišavniece. 2015.gadā viņa bijusi Valsts policijas koledžas kadets, tad trīs gadus nostrādājusi kā policijas inspektore. Zvērestu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nodevusi tieši pirms diviem gadiem – 2019.gada martā. Šajā svinīgajā pasākumā, uzrunājot jaunos prokurorus, Kalnmeiers aicinājis viņus ar cieņu izturēties pret jebkuru cilvēku un uzņemties pilnu atbildību par savu darbu.

Nekā personīga piezvanīja Valsts ieņēmumu dienestam, lai noskaidrotu, kā pareizāk būtu rīkoties, ja ir saņemta šāda liela apmēra kompensācija, bet ziņas par to nav uzrādītas deklarācijā.

Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti:

– Nē, šīs kompensācijas neapliekas ar nodokļiem. Viņam viņa jādeklarē tikai kā bruto un kā neapliekamie ienākumi.
– Cik ilgā laikā tas ir jāizdara?
– Par 2018.gadu jau vajadzēja līdz 2019.gada jūnijam. Tā kā – jo ātrāk viņš to izdarīs, jo labāk.
– Man jurists teica, ka var trīs gadu laikā deklarāciju mainīt.
– Jā. Tagad līdz 16.jūnijam var vēl 2017.gada deklarāciju sniegt. 2018.gadam būs 2022.gada 16.jūnijs pēdējā diena, kad varēs iesniegt precizējumu.
– Bet ja viņam nekādi nodokļi nav jāmaksā, tad jau valstij nekāds sliktums nav vai ne?
– Būtībā nav – jā.