Autors: BNN

“Arvien vēl pūta dienvidus vakara vējš, un arvien vēl milzīgais ledus gabals peldēja tālāk un tālāk jūrā iekšā. Uz ledus gabala atradās četrpadsmit zvejnieki un divi zirgi. Ļaudis bij’ nodarbojušies ar āliņģu ciršanu un tīklu laišanu ūdenī, un neviens no viņiem nebij’ pamanījis, ka ledus no jūrmalas bij’ sācis virzīties projām. Viņi visi zināja, ka tie ar katru acumirkli tālāk aizpeldēja projām ne tikai vien no jūras krasta, bet arī no dzīves.”

Tā sākas Rūdolfa Blaumaņa slavenā novele Nāves ēnā (1889.gads). “Tiem, kas nezina, cik traģiski beidzās slavenā latviešu autora darbs, iesaku izlasīt. Zināmā mērā Ventspils Brīvostas pārvalde un visa Ventspils jau ilgstoši atrodas Blaumaņa aprakstītajā situācijā – bīstamā stihijā, kurā tos ierāva un turpina pakļaut Ventspils ilggadīgie priekšstāvji,” pauž Ventspils pilsētas domes deputāts Aivis Landmanis.

Kārtējā kaitniecība

Deputāts norāda, ka 23.oktobra ārkārtas Ventspils pilsētas domes sēdē “Lemberga marionetes” pieņēma lēmumu uzstājīgi aicināt satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), finanšu ministru Jāni Reiru (JV), VARAM ministru Juri Pūci (AP), ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) un Ministru kabinetu nepieļaut, ka Ventspils brīvostas pašreizējā valde (Lembergaprāt) iznīcina “Latvijas nacionālo bagātību”, grasoties izsolē pārdot tai piederošo kustamo mantu – pārsvarā 60. un 70.gados ražotas darbnīcu iekārtas, kuras savulaik Ventspils Brīvostas pārvaldei iesmērēja tiesiski ierobežotais Lembergs ar kompāniju. “Ventspils brīvostas pārvalde notiekošo pamatoti dēvē par pārpratumu vai kaitniecību un detalizēti skaidro radušos situāciju,” atzīmē A.Landmanis.

Pārpratums vai kaitniecība? 

Ventspils Brīvostas pārstāve Inga Ieviņa stāsta, ka pēc vairāk nekā pusgadu ilgušām savstarpējām sarunām par kādreizējās ostas darbnīcu ēkas K.Valdemāra ielā 12a un ostas darbnīcu darbagaldu tālāku izmantošanu pilsētas interesēs Ventspils pilsētas dome nākusi klajā ar publisku paziņojumu, ka Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP) it kā gatavojas iznīcināt vēsturisku īpašumu. “Šādi apgalvojumi ir klaji aizskaroši un ne mazākajā mērā neatbilst patiesībai,” uzsver Ieviņa.

Vienīgais Ventspils Brīvostas pārvaldes mērķis bija panākt, lai šajā pārvaldes sakārtotajā vietā varētu attīstīt pilsētas iedzīvotājiem svarīgas idejas.

Par kādām ostas darbnīcām ir runa?

Ieviņa skaidro, ka 2015.gadā Ventspils Brīvostas pārvalde no SIA Jūras darbnīca par 245 tūkstošiem eiro iegādājās nekustamo īpašumu K.Valdemāra ielā 12, kas sastāvēja no 11 dažādām ēkām un būvēm, kā arī tur esošās tehnoloģiskās un metālapstrādes iekārtas par 86,6 tūkstošiem eiro, atgādina pārvaldē. “Šobrīd pēc nevajadzīgu un savu laiku nokalpojušu graustu nojaukšanas šajā teritorijā (starp Ziemas ostu un Ostas kapteiņa dienestu) ir palikušas trīs nozīmīgas ēkas: 20.gadsimta pašā sākumā celtās vizuāli un vēsturiski pievilcīgās ostas darbnīcu ēkas ar adresi K.Valdemāra ielā 12 un padomju gados celta silikātķieģeļu ēka K.Valdemāra ielā 12A. Visās trīs ēkās atrodas dažādas metālapstrādes iekārtas, no kurām vecākā izgatavota 1940.gadā, bet jaunākā – 2011.gadā.”

Brīvostas pārstāve arī atzīmē, ka lielākā daļa iekārtu izgatavotas pagājušā gadsimta 60. un 70.gados. Arī tā neapšaubāmi ir vēsture, ko vērts saglabāt, bet Brīvostas pārvaldes ieskatā iekārtas, kuru vecums ir daži desmiti gadu, nav nesaraujami saistāmas ar vairāk nekā simt gadus senu ēku, kā to apgalvo Ventspils pilsētas dome.

Ar pilnu ziņas materiālu var iepazīties šeit – Ventspils brīvosta «nāves ēnā»

Foto: Publicitātes foto