Patlaban normatīvie akti un Ārstniecības likums nosaka, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir ambulatorais dienests, kas nav loģiski, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Čakša sacīja, ka NMPD veic ļoti apjomīgu un svarīgu darbu. “Man NMPD mediķiem jāsaka liels paldies par to, ka viņi strādā, īpaši tagad, kad ilgus gadus viņiem bija jāstrādā šauru resursu ietvarā,” sacīja ministre.

Politiķe norādīja, ka atbalsta NMPD esošā statusa maiņu, īpaši tāpēc, ka tas varētu palīdzēt uzlabot dienesta darba organizācijas efektivitāti un reakcijas ātrumu. Vienlaikus ministre atzina, ka patlaban par NMPD statusa maiņu joprojām tiek diskutēts, jo juridiski jāsaprot, vai to var darīt vai nē.

Lai veiktu NMPD statusa izmaiņas, jāgroza Ārstniecības likums, un patlaban Veselības ministrijai sakrājušies vairāki jautājumi, kuri ar grozījumiem jāievieš likumā. “Ārstniecības likumā mums ir [jāmaina] vairākas lietas, gan par pacientu tiesībām, gan par ārsta atbildības dekriminalizāciju, gan šis NMPD statusa maiņas jautājums, tā kā pie tā visa ierēdniecība strādā,” sacīja Čakša.

Viņa pieļauj, ka grozījumu virzīšana Ārstniecības likumā varētu notiks rudens otrā pusē.

Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja dienesta direktore Liene Cipule, dienests iesniedzis Veselības ministrijā (VM) priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, jo vēlas sevi definēt kā “īpašu operatīvo dienestu”, nevis ambulatora tipa valsts pārvaldes iestādi, kāda tā ir tagad.

“Ceru, ka šie grozījumi tiks akceptēti Saeimā. Tas mums būs liels atspēriens gan motivācijai attiecībā uz darbiniekiem, gan arī dažādām lietām, kā turpmāk nākotnē organizēt savu darbu,” sacīja Cipule.

Viņa skaidroja, ka NMPD piedāvājums “faktiski ministrijā pirmajā līmenī ir saskaņots”. Vienlaikus speciāli šim priekšlikumam Ārstniecības likumu gan “vaļā nevēršot”, izmaiņas varētu tikt veiktas kopā ar kādām plašākām izmaiņām šajā likumā.

Jau ziņots, ka NMPD nav definēts kā operatīvais dienests, bet gan valsts pārvaldes iestāde – vienā rindā ar Medicīnas vēstures muzeju un Veselības inspekciju, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzina Cipule.

Līdz ar to arī atalgojuma veidošana notiek kā valsts pārvaldes iestādē, uzsvēra Cipule. “Bet mēs taču esam ārstniecības iestāde, operatīvais dienests, veicam operatīvo darbu,” neizpratni pauda dienesta vadītāja.

Viņa atzīst, ka mainīt šo statusu nav vienkārši, tas esot likuma jautājums. “[..] Mēs strādājam nakti, dubļos, vējā, sniegā, apdraudot savu dzīvību un veselību, ejam “pritonos”, bet mūs novērtē tāpat kā ārsta palīgus slimnīcā, kur viņi strādā iekštelpās, ar iekārtām, ar kolēģu atbalstu un drošībā. Atšķirība atalgojumā neparādās. Šobrīd daudz kas atkarīgs no mums pašiem – kā mēs pierādīsim, ka esam operatīvie darbinieki? Tas nav izdarīts agrāk, tas tagad jādara mums,” kritiska bija Cipule.

Ziņas avots: LETA.