Foto: Pexels/Andrea Piacquadio

“Swedbank” Finanšu institūta veiktā pētījuma dati liecina, ka teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (46%) pēdējā gada laikā ir guvis papildus ienākumus. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo desmit gadu laikā, kas norāda uz sabiedrības vēlmi stiprināt savu finansiālo situāciju un izmantot papildu peļņas iespējas.

Visbiežāk minētais piepelnīšanās veids ir investīciju veikšana – to norādījuši 12% respondentu. Tam seko pakalpojumu sniegšana (10%), konsultēšana (10%) un mājsaimniecības darbi (7%). Retāk cilvēki izvēlas izīrēt īpašumu (5%), pārdot pašu ražotus pārtikas produktus (5%) vai piedāvāt amatniecības un mākslas izstrādājumus (4%).

“Vēl pirms dažiem gadiem investīcijas nebija starp populārākajiem piepelnīšanās veidiem, taču šogad tās jau ieņem līderpozīciju. Šī tendence apliecina, ka sabiedrībā pieaug izpratne par kapitāla ieguldīšanas nozīmi un iespējām – arvien vairāk cilvēku izvēlas ļaut savai naudai “strādāt” un radīt papildu vērtību. Investēšana vairs nav tikai turīgo priekšrocība – tā ir pieejama ikvienam, kurš vēlas uzlabot savu finansiālo labklājību, saglabāt naudas vērtību un nodrošināt stabilāku nākotni. Atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm mūsdienās iespēju netrūkst – jautājums ir tikai par mūsu pašu gatavību tās izmantot,” norāda Evija Kropa, “Swedbank” Finanšu pratības jomas vadītāja.

Lielākā daļa (70%) no tiem iedzīvotājiem, kuri gūst papildus ienākumus, nopelna līdz 200 eiro mēnesī. Katrs ceturtais (25%) norādījis, ka mēnesī gūst no 201 līdz 800 eiro, bet 6% izdodas piepelnīties vēl vairāk – virs 800 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka lielākajai daļai (58%) piepelnīšanās ir pašu izvēle, nevis nepieciešamība. Viņi ar pamata darbu nodrošina iztiku, bet vēlas darboties papildu, lai sasniegtu augstākus mērķus un uzlabotu dzīves kvalitāti. Savukārt 42% papildus ienākumi ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

Kopumā redzams, ka tiem iedzīvotājiem, kuri pagaidām papildus neko nepelna, mazinās arī vēlme to kaut kad nākotnē darīt. To iedzīvotāju īpatsvars, kas pagaidām nav piepelnījušies, bet to vēlētos darīt, šogad ir 27% (iepriekš – katrs trešais). Vienlaikus pieaug iedzīvotāju skaits, kas norāda, ka nemaz nevēlas gūt papildu ienākumus –  šādu nostāju pauž 27% iedzīvotāju, kuri nav līdz šim guvuši papildu ienākumus pamatdarbam.

“Pētījuma dati rāda pretrunīgu ainu – no vienas puses, arvien vairāk iedzīvotāju paralēli saviem pamata ienākumiem gūst papildu ieņēmumus, veiksmīgi realizējot savas prasmes un talantus. No otras puses, pieaug to cilvēku skaits, kuri ne tikai neiesaistās papildu darbībās, bet arī nevēlas to darīt. Redzams, ka tiem, kuri līdz šim nav izmantojuši iespēju piepelnīties, motivācija to darīt kļūst aizvien vājāka. Iemesli tam ir dažādi – vieniem pietiek ar esošo slodzi un ienākumiem pamata darbā vai ir veselības radīti ierobežojumi, bet citiem šķērslis ir motivācijas trūkums, šaubas par savām spējām un pārliecība, ka tas nav tā vērts,” atzīmē Evija Kropa.

Tie, kas vēl nav realizējuši ieceri piepelnīties, bet to labprāt darītu, visbiežāk gribētu sniegt pakalpojumus un strādāt brīva režīma darbu kā freelancer (24%), sniegt konsultācijas (22%) un veikt investīcijas (20%). Potenciālie ienākumi tiek vērtēti piesardzīgi – 64% uzskata, ka spētu nopelnīt līdz 200 eiro mēnesī. Tas ir ļoti līdzvērtīgi to iedzīvotāju atbildēm, kuri pēdējā gada laikā jau ir piepelnījušies.

Starp galvenajiem šķēršļiem, kas kavē piepelnīšanās iespēju realizēšanu, visbiežāk minēts laika trūkums (40%), bailes no neveiksmes (24%) un prasmju trūkums (19%). Lielākoties šie iemesli ir individuāli un nav saistīti ar sistēmiskām problēmām.

Lasiet arī: