Ekrānuzņēmums iegūts no Youtube
Darba devējiem, kas vēlas nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus, ir jāņem vērā, ka šiem cilvēkiem atalgojums jānodrošina saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem. Proti, tam jābūt ne mazākam par Latvijā noteikto minimālo algu 500 eiro apmērā, pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Jāpiemin, ka uzsākot darba attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt no Nodarbinātības valsts aģentūras vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (500 eiro).
Labklājības ministrs uzsver: “Pabalsts nav domāts darba algas vietā. Darba devējam ir jāmaksā atalgojums.”
“No Krievijas agresijas bēgošie ukraiņi, kuri iekļaujas Latvijas darba tirgū, ir jāuztver kā līdzvērtīgi mūsu sabiedrībā. Tas nozīmē, ka darba devējiem būs jānodrošina konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas, profesionālās kvalifikācijas pilnveidi un izaugsmes iespējas. Tas ir gan kara bēgļu, gan darba devēju interesēs, jo ilgtermiņā veicina motivētu darbaspēku un biznesa vides attīstību,” uzsver G. Eglītis.
Lasiet arī: Darbam Latvijā pieteikušies 60 Ukrainas ārsti
Ukrainas civiliedzīvotāji darba attiecības var uzsākt tikai tad, kad ir saņēmuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, taču ne ilgāk kā 30 dienas. Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājam, kurš sācis strādāt, ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums nosaka atsevišķus nosacījumus, kas ir attiecināmi uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību izglītības sistēmā, tiesībām nodarboties ar ārstniecību un farmaceitisko aprūpi, sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus u.c. Darba devējam atļauts nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez latviešu valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai. Darba devējs ir atbildīgs par saziņas nodrošināšanu darba pienākumu izpildei.