Svētdien, 19.martā, atzīmējot Lielo dienu, Rīgā notiks veselības un skaistuma veicināšanas rituāli, putnu dzīšana, šūpoļu kāršana, kā arī Lieldienu laika spēles un sadziedāšanās, informēja pašvaldībā.

Atzīmējot Lielo dienu, svētku noskaņai katram atnākušajam palīdzēs līdzi paņemtie pūpolu un izplaukušie bērzu zari, kārklu šautriņas, sarkani vilnas dzīpari, dzērvenītes, kā arī krāsainas dzijas pīnītes šūpoļu rotāšanai un, protams, krāsotas olas, kas domātas gan ziedošanai šūpolēm, zīlēšanai, sacensībai, gan pašu ēšanai, citu cienāšanai un dāvināšanai par šūpoļu kārumu un šūpošanu.

No plkst.6 rītā Arkādija parkā ar dziesmām Liepu aplī, pēršanos ar pūpoliem un izplaucētiem bērzu zariem, veselības un skaistuma veicināšanas rituāliem Mārupītes krastā, putnu dzīšanu, šūpoļu kāršanu un citiem tradicionāliem rituāliem auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai, tiks sagaidīts Lielās dienas saullēkts.

Savukārt no plkst.13 līdz 16 pēcpusdienā Lielās dienas svinēšana norisināsies Vecrīgā, Līvu laukumā, kur skanēs Lieldienu dziesmas un apdziedāšanās, tiks pušķotas šūpoles, krāsotas olas, notiks dažādas Lieldienu laika spēles un rotaļas, olu kaujas un ripināšana, kā arī sadancošana. Un, protams, neiztrūkstošā šūpošanās, lai nodrošinātu labu vasaru.

Lielās dienas sagaidīšanu un svinēšanu vadīs Rīgas folkloras kopas “Ģrodi”, “Garataka”, “Skandinieki”, “Savieši”, “Lāns”, ”Krulla”, “Berendejka”, “Dandari”, “Vilcenes”, “Vilkači”, “Rija”, “Laiva”, Rīgas Danču klubs un ciemiņi – Bārbeles, folkloras kopa “Tīrums” un Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”.

Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas gandrīz mēneša garumā – jau sākot no Austrām jeb Pūpolnīcas, ko atzīmējam marta vidū. Vēlāk nāk Ģērda jeb Kustoņu diena, un tad jau pati, Lielā diena, kam seko vēl vairākas svarīgas dienas – Bendiks, Ganu diena un visbeidzot Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos un atjaunošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.