Sociālais tīkls “Facebook” ir sācis īstenot jaunus pasākumus ar mērķi ierobežot safabricētu ziņu izplatību šajā milzīgajā un ietekmīgajā tīklā.

“Facebook” veidos partnerību ar faktu pārbaudītājiem un ziņu organizācijām, lai nošķirtu īstas ziņas no izdomājumiem, kas spēlē uz cilvēku kaislībām un aizspriedumiem.

Sociālais tīkls atvieglos lietotājiem ziņošanu par viltus ziņām, lai to varētu izdarīt divos, nevis trijos soļos. Ja pietiekami liels skaits cilvēku uzskatīs, ka kāda ziņa ir safabricēta, “Facebook” to nodos tālāk trešajai – faktu pārbaudes organizācijām, kas ir daļa no bezpeļņas Pointera Institūta Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla (International Fact-Checking Network).

Ar “Facebook” šajā jomā jau sadarbojas piecas faktu pārbaudes un ziņu organizācijas: telekanāls “ABC News”, ziņu aģentūra “Associated Press” (AP), FactCheck.org, “Politifact” un “Snopes”. “Facebook” paziņoja, ka šī grupa, domājams, tiks paplašināta.

Faktu pārbaudi neizturējušās ziņas netiks dzēstas no “Facebook”, bet tās tiks publiski atzīmētas kā “apstrīdētas” (“disputed”) un līdz ar to nonāks ziņu klāsta apakšā. Lietotāji varēs uzklikšķināt uz saites, lai noskaidrotu, kāpēc ziņa atzīta par tādu. Ja viņi tomēr nolems dalīties ar šīm ziņām draugu lokā, viņi to varēs darīt, bet saņems jaunu brīdinājumu.

Safabricētām ziņām ir ļoti plaša tematika – no nepierādītiem brīnumlīdzekļiem vēža ārstēšanai un viltus ziņām par slavenību dzīvi līdz politiskām ziņām. Safabricētām politiskām ziņām ir pievērsta īpaša uzmanība, jo tiek uzskatīts, ka tās ietekmējušas sabiedrības uzskatus un var būt palīdzējušas Donaldam Trampam uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

“Facebook”, veidojot partnerību ar respektablām organizācijām un atzīmējot viltus ziņas, nevis tās dzēšot, ir ņēmis vērā ekspertu bažas par to, kādu varu šis tīkls varētu izmantot. Bija paustas bažas, ka “Facebook” varētu rīkoties kā cenzors, turklāt diezgan nemākulīgs, jo šai inženiera vadītajai kompānijai ir maza pieredze sarežģītu lēmumu pieņemšanā mediju ētikas jomā.