Saeima šodien nolēma nenodot izskatīšanai komisijās partijas “Saskaņa” frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu par pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes – 12% – piemērošanu dzīvojamo māju īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Lēmums, ka no 1.jūlija par māju apsaimniekošanas pakalpojumiem tiek piemērota 21% PVN likme, tika pieņemts pērn novembrī kopā ar valsts budžetu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju rēķini par šiem pakalpojumiem, informēja “Saskaņas” frakcijas konsultante Katrīna Iļjinska.

Jau tad “Saskaņas” deputāti bija pret 21% PVN likmes piemērošanu un piedāvāja noteikt pazeminātu likmi 5% apmērā, tostarp arī par apkuri, tomēr koalīcijas deputāti šo piedāvājumu noraidīja, norāda deputāts Andrejs Elksniņš (S).

“Apstākļos, kad valsts iedzīvotāji turpina skaitīt katru centu, rēķinu palielināšana par dzīvokļiem pat par pieciem eiro ir jūtama. Mūsu piedāvājums iepriekš netika atbalstīts, taču tas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% ir reāli. Jautājums ir tikai viens – vai valdošās partijas vēlēsies atbalstīt mūsu piedāvājumu,” pirms Saeimas negatīvā balsojuma pauda Elksniņš.

“Saskaņa” norāda, ka Finanšu ministrija (FM), kura piedāvāja paaugstināt likmi līdz 21%, paskaidroja, ka apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšana ar PVN atbilst Eiropas Savienības (ES) Padomes direktīvai par kopējo PVN sistēmu. Kā tagad noskaidrojās, Latvijai bija vairākas iespējas iekļaut šajā direktīvā normu, kas paredzētu nepiemērot PVN dzīvojamo māju apsaimniekošanai, – 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES, kā arī 2013.gadā, kad Eiropas Komisija (EK) brīdināja Latviju par to, ka Latvija pārkāpj direktīvu.

2013.gadā EK reizē ar brīdinājumu norādīja, ka Latvijai ir vai nu jālabojas, vai arī jāpamato, kādēļ jāatstāj viss, kā ir, un apsaimniekošanai nodoklis nav jāpiemēro. Latvija izvēlējās vienkāršāko ceļu un apņēmās izsvītrot no likuma izņēmumu, kas ļāva neaplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu ar nodokli.

Pēc FM aprēķiniem, nākamajos trīs gados budžeta ienākumi no šīm izmaiņām būs attiecīgi 9,3 miljoni eiro, 22,4 miljoni eiro un 22,4 miljoni eiro.

Kā ziņots, no 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem tiek piemērots PVN.

PVN piemērošana arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam esot saskaņā ar ES Padomes direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Tā neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu. Tādējādi līdz šim veidojās neatbilstība starp PVN likumu un minēto direktīvu.

Savukārt nozares pārstāvji šādas izmaiņas iepriekš neatbalstīja. Iecere namu apsaimniekošanas pakalpojumu aplikt ar PVN pilnīgi noteikti ir vērtējama negatīvi, aģentūrai BNS iepriekš sacīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

Informācija: BNS