Edgars Tavars. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Ekonomikā ir iestājies biedējošu ciparu laiks. 2025.gada valsts budžetu valdība izstrādāja, balstoties uz 2,9% ekonomikas izaugsmes prognozi. Taču tā izrādījās ilūzija, nevis realitāte. Finanšu ministrija šovasar atzīst – faktiskā izaugsme būs tikai 1,1%. Bet inflācija joprojām netaisās krist. Cenas kāpj, tautsaimniecība stagnē, pirktspēja krīt. Tuvojamies tam, ko ekonomikā biedējošā vārdā sauc par stagflāciju,” brīdina “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

“Šī situācija ir ne tikai ekonomiski nedroša – tā kļūst sociāli bīstama. Iedzīvotāji, kuri jau tagad saskaras ar augstiem pārtikas un pakalpojumu rēķiniem, redz, ka valsts solījumi par izaugsmi un stabilitāti bijuši tikai tukši vārdi. Un jāatzīst – opozīcija, brīdinot par šo scenāriju 2025.gada budžeta pieņemšanas laikā, bija tālredzīga un precīza. Bet vai tas kādu iepriecina? Nē. Gandarījuma nav arī opozīcijai. Sabiedrības uzticēšanās samazinās visiem – gan pozīcijai, kura melo, gan opozīcijai, kura nevar vērst notikumus pa labu.

Par absurdu šādā situācijā kļūst arī likumprojekti, kas padara dzīvi dārgāku, piemēram, Transporta enerģētikas likums, kas var sadārdzināt degvielu par vismaz 40 centiem litrā, vai Klimata likums, kas uzliek uzņēmējiem papildu slogu, bet nenodrošina iespējas to kompensēt.

Arī AS “Rīgas Siltums” (RS) un AS “Latvenergo” attiecības, kā dēļ Rīgas TEC lietderīgo siltumu izvada atmosfērā, bet RS to paralēli par augstu cenu iepērk no dažiem privātiem piegādātājiem. Rīdziniekiem draud 20% pieaugums apkures rēķinos jau nākamajā sezonā,” brīdina Tavars.

“Un vēl – megaprojekti, kuru izmaksas un uzturēšana valsts budžetam kļūst finansiāli nepanesama. AS “airBaltic” investīciju robežas kļūst neskaidras. AS “Rail Baltic” kļūst dārgāks ik mēnesi, bet joprojām nav skaidrs, kas ar to notiks,” teic Tavars.

Pēc viņa sacītā, “dārdzība pieaug, bet valsts ieņēmumi, nodokļi krīt. Šķēre starp vajadzībām un iespējām draudīgi veras plašāka. Kā zināms, ir vienprātība par nozīmīgu finansējuma pieaugumu aizsardzībai, akūti nepieciešami līdzekļi arī demogrāfijai, veselībai un izglītībai.

Naudas nav. Tas nu ir skaidrs visiem. Kur to ņemt? Uzņēmēju organizācijas aicināja samazināt valsts tēriņus par 5% jeb apmēram 850 miljoniem. Šim aicinājumam atsaucās arī vairākas Saeimas frakcijas. Taču valdība nespēja sadūšoties uz šādu mērķi. Tā izvairīgi runā tikai par aptuveni 150 miljoniem. Un pat ar šādu niecīgu apjomu tai, izskatās, ir grūti tikt galā. Premjeres un prezidenta, es teiktu, skandalozā un mazdūšīgā atteikšanās komentēt budžeta veidošanu ir tam nepārprotams apliecinājums,” uzsver politiķis.

“Izdevumu samazināšana ir grūts uzdevums. Sarežģīts un nepatīkams. Tāpēc valdība pēdējos gados to vienkārši nedarīja un gāja sev ierasti vieglāko ceļu – naudu aizņēmās. Mūsu valsts parāds ir pieaudzis dramatiski un nu jau sasniedzis visus iespējamos griestus. Aizņemties miljardus, lai turpinātu kā līdz šim, izskatās, vairs nevarēs. Taču valdība izmisīgi turpina meklēt vieglākus risinājumus budžeta bedres aizbēršanai un, šķiet, to atradusi idejā par valsts kapitālsabiedrību pārdošanu. Tas nu ir pēdējais salmiņš.

Nevēlos šeit uzskaitīt visus ekonomiskos, sociālos un drošības riskus un apdraudējumus, ko nestu šāds lēmums. Taču, manuprāt, ikvienam ir skaidrs – lai daži varētu vēl gadu uzdzīvot, nedrīkst pārdot to, kas pieder visiem. Mums būtu jāzaudē AS “Latvenergo”, AS “Latvijas valsts meži” un citi supervērtīgi uzņēmumi, lai valdība vēl gadu varētu slinkot, muļļāties un šķērdēties. Turklāt neaizmirsīsim, ka daudziem te ir gluži savtīgas intereses. Par to nepārprotami liecina valdībai pietuvināto ekspertu priecīgā satraukumā mirdzošās actiņas,”  uzsver politiskā spēka Saeimas frakcijas vaditājs.

“Ieceres autori šķiet aizmirsuši, ka Latvijā ir ar likumu noteikts neprivatizējamo uzņēmumu saraksts. Tas radās tad, kad, protestējot pret līdzīgu ieceri, tika savākti vairāk nekā 300 000 parakstu. Vai tiešām, lai nosargātu sabiedrības īpašumu, tie būtu jāieraksta Satversmē? Lai vai kā, ir skaidrs, ka darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu sabiedrības īpašuma izpārdošanu.

Skarbāki ļaudis saka, ka valdība pēdējā gadā izmanto iespēju, lai nozagtu, ko vien var. Kā teikt, pēc mums kaut vai plūdi. Es būšu pielaidīgāks – manuprāt, tas ir apliecinājums valdības nespējai. Spilgts un diemžēl ļoti biedējošs,” tā Tavars.

“Taču mans mērķis, nav tikai valdību kritizēt. Nav īstais laiks pozīcijas un opozīcijas varas spēlēm. Es varu saprast, ka ideoloģiski pretrunīgai koalīcijai ar mikroskopisku, salasītu pārsvaru Saeimā grūti un tiešām nepopulāri lēmumi ir nepaceļami. Saprātīgi un atbildīgi būtu to atzīt. Atzīt un rīkoties. Izeja būtu jauna, plašāka valdība ar skaidru mērķi, drošāka un stiprāka Latvija. Ar noteiktu plānu atlikušajam gadam, nevis izplūdušiem izrāvieniem un gaisa pilīm. Plānu un dzelžainu vienošanos vienam gadam, kas atlicis līdz nākamajām vēlēšanām. Gadam, kas var būt izšķirošs mūsu valsts nākotnei. Vai tā notiks? Te man atliek apelēt pie mūsu koalīcijas un valdības vadoņu godaprāta un valstiskas atbildības. Esmu pārliecināts, ka gan laiks, gan iespēja ir. Taču skaidrs, ka šajā Saeimas sasaukumā šī ir pēdējā iespēja,” norāda Tavars, aicinot ikvienu teikt savu vārdu, celt savu balsi un neļaut īstermiņa interešu dēļ pazaudēt to, kas pieder mums visiem, jo “uz svaru kausiem šoreiz ir likts pārāk daudz.”

Lasiet arī: 

Šausmīgas sekas – izteikti scenāriji, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karā

Rīgā testē brīvkrāna ūdeni un konstatē, ka tas ir  nepiemērots dzeršanai

Latgalē un Vidzemē pēc lietavām applūduši vairāki valsts autoceļi; divi ceļi slēgti

Spēcīgas personības – cilvēki, kas dzimuši šajos četros datumos, spēj pārvarēt jebkuras grūtības