Foto: Pixabay

Tā kā Krievijas amatpersonas un propagandisti vairākkārt medijus ir pielīdzinājuši ierocim, pieaugušie izdevumi militārajām vajadzībām iet roku rokā ar pieaugošo finansējumu valstij piederošajiem ziņu kanāliem. 2022. gadā Krievijas Federācija no valsts budžeta aptuveni 143 miljardus RUB (1,7 miljardus eiro) novirzīja plašsaziņas līdzekļiem un šajā gadā jau ir atvēlējusi 1,4 miljardus eiro.

Neatkarīgajā tehnoloģiju ideju laboratorijā Debunk.org iepriekš veiktā analīzē noskaidrots, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, kad sākās pilna apjoma iebrukums Ukrainā, izdevumi valsts plašsaziņas līdzekļiem pieauga trīs reizes, salīdzinot ar šo pašu periodu 2021. gadā. Nav pārsteigums, ka pagājušā gada vidū Krievijas amatpersonas pārstāja izpaust informāciju par budžetu.

Tomēr, balstoties uz datiem “Economic Expert Group” – ideju laboratorijas, kas cieši sadarbojas ar Krievijas valdību, – tīmekļa vietnē, sākotnējais budžets 115 miljardu RUB apjomā tika pārsniegts, jo šī nauda praktiski beidzās 2022. gada novembrī. Saskaņā ar Debunk.org aplēsēm, valstij piederoši vai valsts sponsorēti masu saziņas līdzekļi pagājušā gadā iztērēja 143 miljardus RUB, savukārt papildu izdevumi, visticamāk, veidoja deficītu.

2023. gadā Krievija nemainīja savu ierastos tēriņu paradumus un 1,4miljardus eiroatvēlēja plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata propagandu. “Mūsu jaunajā pētījumā redzams, ka trīs galvenās aģentūras, kuras saņem visvairāk finansējuma, nav mainījušās – vairāk nekā 51% no līdzekļiem kārtējo reizi tika atvēlēti “VGTRK”, “RT” (iepriekš “Russia Today”) un “Rossija Segodnya”,” stāsta analīzes līdzautore Aleksandra Mihalovska-Kubs.

Viskrievijas Valsts televīzijas un radio apraides uzņēmums (“VGTRK”) ir saņēmis 25,8 miljardus RUB. Šī mediju kontrolakciju sabiedrība uzrunā Krievijas iekšējo auditoriju, un tai ir ievērojama ietekme. “VGTRK” pieder federālo un reģionālo televīzijas kanālu tīkls, tā programmas ir pieejamas arī straumēšanai tiešsaistē.

“Jāņem vērā tas, ka televīzijas popularitāte Krievijā ir mazliet kritusies. No 2022. gada februāra līdz jūlijam “Channel One”, “Russia-1” un “NTV” auditorija ir samazinājusies par ceturto daļu,” stāsta Debunk.org vecākais analītiķis Jakubs Kubs. Turklāt kopš kara Ukrainā sākšanās “VGTRK” ir zaudējis vairākus nozīmīgus ārzemju sponsorus, jo uzņēmumi, kuri iegādājās reklāmlaiku šajos kanālos, atstāja šo tirgu. Krievijas televīziju arī ir skārušas sankcijas, piem., maijā ASV Valsts kases departaments bloķēja finansējumu “Channel One”, “Russia-1” un “NTV” un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu šiem kanāliem.

“Tomēr ar gandrīz 26 miljardiem RUB pietiek, lai saglabātu vēlamo ietekmi uz vietējo auditoriju un izplestos uz Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā. Ir ziņots, ka “VGTRK” atklāj filiāles Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjes apgabalos,” stāsta Mihalovska-Kubs.

Savukārt “RT”, kurš ir Kremļa galvenais informācijas ietekmes balsts ārzemēs, finansējums ir mazliet samazinājies. 2023. gadā tam tika atvēlēti 26,3 miljardi RUB, lai gan iepriekšējā gadā tas saņēma 28,7 miljardus RUB. Turklāt pēc iebrukuma Ukrainā pret Krieviju vērstās sankcijas lika šai aģentūrai pārtraukt apraidi ES, Kanādā, ASV un Apvienotajā Karalistē, kā arī slēgt vairākus birojus.

“Tomēr “RT” joprojām atrod veidus, kā attīstīt savu darbību. Tas ir iegājis Serbijas tirgū un “RT Balkan” apraidi plānots sākt, vēlākais, 2024. gadā. Šī aģentūra stiprina savu klātbūtni Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā,” stāsta Kuba kungs.

Interesanti, ka neticamu dāsnumu no Krievijas amatpersonām piedzīvojis vēl kāds uzņēmums šajā sarakstā. 2023. gadā “Zvezda”, plašsaziņas līdzekļu tīkla Krievijas Aizsardzības Ministrijas pārziņā finansējums pieauga gandrīz divas reizes. Šis tīkls saņēma 3,5 miljardus RUB (43 miljonus eiro), kas ir par 1,6 miljardiem RUB vairāk nekā pērn.

Lasiet arī: «Sitīsim visus, jo īpaši Origo bērnus!» – aiztur nepilngadīgos, kas aicinājuši uz pulcēšanos Imantā

Jaunākā analīze sakrīt ar iepriekš gūtajiem rezultātiem – propagandai Krievijas režīmā ir izšķiroši svarīga nozīme, veidojot vienu no galvenajiem Kremļa izdzīvošanas balstiem, veicinot un uzturot atbalstu Vladimiram Putinam. Izmantojot likumus, kas paredz to, ka jebkāda  tā dēvētās “īpašās militārās operācijas” nepareiza interpretācija nozīmē 15 gadus cietumā, un izspiežot visus neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus, Kremlis bez šaubām informāciju ir pārvērtis par ieroci. Jebkurā gadījumā pēc šī pētījuma autoru domām prātā jāpatur viens svarīgs fakts – informācijas kara laukā Krievijai nekad nav bijis miera.