Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. “Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,” skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. “Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,” informēja CSDD.

Direkcijā norādīja, ka pēdējos gados trasei ir bijusi sevišķi strauja attīstība. Pēc CSDD paustā, Biķernieku kompleksajā sporta bāze izveidota pasaules labākā rallijkrosa trase, darbojas kartinga trase, spīdveja stadions, trenējas jaunie velosipēdisti un spīdveja braucēji. Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) Rīgas Pasaules rallijkrosa čempionāta posmu divus gadus pēc kārtas ir atzinusi par labāko pasaulē.

CSDD informēja, ka trase ir unikāla ar to, ka atrodas izdevīgā vietā un skatītāji var ierasties uz sacensībām ar pilsētas sabiedrisko transportu. Šeit notiek ne tikai motorizēto sporta veidu sacensības. Trase atvērta tautas sportam – velobraukšanai, skriešanai un nūjošanai. Šeit tiek organizētas drošas braukšanas konsultācijas u.c. CSDD arī norādīja, ka trasi ir iecienījuši apkārtnes iedzīvotāji un 93% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ir apgalvojuši, ka uzskata trasi par nozīmīgu Latvijas sporta, izglītības un izklaides centru.

“Līdz ar to apgalvojums, ka trases zeme netiek izmantota sporta bāzes vajadzībām ir pilnībā aplams. Tie, kuri bijuši trasē pirms gadiem desmit un atnāks šodien, noteikti pamanīs lielas atšķirības. Katru gadu trase tiek pilnveidota un labiekārtota. Neviena skatītāju tribīne nav avārijas stāvoklī. Iespējams, ka ir domāta būve, kura kādreiz bijusi tribīne, bet uz šo brīdi tādas funkcijas vairs nepilda un skatītāji tajā netiek ielaisti. Tā ir vēsturiski saglabājusies no iepriekšējiem laikiem un no tās nav iespējams vērot nozīmīgākas sacensības. Ir bijusi iecere arī šo tribīni sakārtot, diemžēl tā atrodas uz privāto īpašnieku zemes un tās sakārtošanai nav iespējams saņemt īpašnieku atļauju. Visas skatītāju tribīnes ir pārbaudītas un drošas,” informēja CSDD.

Direkcijā arī norādīja, ka neviena trases zemes daļa nav nodota kādam specializētam auto servisam un nekādi autoservisa pakalpojumi šeit netiek sniegti. Tikai neliela daļa no CSDD piederošajām ēkām ir iznomāta uzņēmumam, kas nodrošina sporta auto būvi, aprīkošanu un testēšanu. Tas ir vistiešākā veidā saistīts ar autosportu un autosporta attīstību nākotnē.

“Runājot par trokšņu līmeni, tas katru dienu tiek fiksēts un ar rezultātiem ikviens interesents var iepazīties trases mājaslapā. Sacensību trokšņu līmenis nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Bieži vien ielas trokšņu līmenis Eizenšteina ielā ir pat augstāks par trases radītajiem trokšņiem. Turklāt arī kontrolējošās institūcijas nav konstatējušas nevienu trokšņa līmeņa pārkāpšanas gadījumu,” skaidroja CSDD.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA “Skonto būve”, Skoks un SIA “Resursi” vārdā – uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA “Resursi” 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder “Elko grupas” līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie CSDD apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Zemes īpašnieki uzskata, ka nav pieļaujams, ka CSDD zemi tālāk nodod komercdarbībai – specializētajiem auto servisiem, bet nekustamā īpašuma nodoklis nacionālās sporta bāzes statusa dēļ valsts budžetā netiek maksāts.

Lūgta precizēt, kādi ir pašu zemes īpašnieku plāni par minētās zemes tālāku izmantošanu, piemēram, vai īpašnieki minēto zemi plāno izmantot komercdarbībai vai vēlas par to saņemt lielāku nomas maksu, Dobulāne pēc būtības skaidrību neviesa. Viņa vien vēlreiz paziņoja, ka zemes īpašnieki jautājumu esot aktualizējuši divu apsvērumu dēļ – pirmkārt, jo uzskata, ka daļa teritorijas nav atbilstošā tehniskā stāvoklī, kas radot apdraudējumu trases apmeklētājiem. Lai šo jautājumu sāktu risināt, esot jābūt skaidrai vidēja termiņa attīstības stratēģijai no atbildīgajām valsts institūcijām, tostarp CSDD, par to, kā plānots šo sporta objektu attīstīts un izmantot nākotnē un kāda būs valsts loma tajā.

Otrkārt, zemes īpašnieku apkopotie dokumenti apliecinot normatīvo aktu pārkāpumus no īrnieka puses, “kas nav pieļaujams un ir nekavējoties jānovērš”. Pārkāpumi izpaužoties gan kā nelikumīga apbūve, gan kā tālāka zemes izīrēšana bez īpašnieku saskaņojuma, gan kā pieļaujamā trokšņu līmeņa pārsniegšana.

Vēlākā paziņojumā zemes īpašnieku pārstāve aģentūrai LETA apgalvoja, ka zemes īpašniekiem šobrīd neesot konkrētu celtniecības vai nekustamā īpašuma attīstīšanas plānu. Vienlaikus viņi norādījuši, ka arī CSDD nav redzējums par šīs teritorijas attīstību, jo daļa zemes ir izīrēta tālāk uzņēmumiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, nevis sporta attīstību valstī.