Fredijs Merkūrijs. Publicitātes foto
Vairāk nekā 40 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV, savukārt AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā, un no šīs slimības nav pasargāts neviens – arī šovbiznesa, sporta un citu jomu talantīgākie pārstāvji, vēsta “National Geographic”.
Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) statistika liecina, ka izplatītākais HIV inficēšanās veids Latvijā ir heteroseksuāli dzimumkontakti. Satraucošākais ir tas, ka aizvien daudzos gadījumos infekcija tiek atklāta novēloti. Pērn Latvijā 45 cilvēki par to, ka ir HIV inficēti, uzzināja, slimībai esot jau AIDS stadijā. Turklāt SPKC veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā katrs trešais inficētais cilvēks nezina, ka ir inficēts.
SPKC atgādina, ka vienīgais veids, kā laikus pārliecināties par savu HIV statusu, ir regulāri veikt HIV testu. Latvijā šobrīd 15 dažādās pilsētās ir 25 HIV profilakses punkti, kuros iespējams bez maksas veikt HIV testu, turklāt anonīmi. Eksprestesta rezultāti ir gatavi jau pēc 20 minūtēm, un cilvēks informāciju par pozitīvu vai negatīvu rezultātu saņem elektroniski.
Kopš 1988. gada pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) iniciatīvas 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena. Šajā dienā visi pasaules iedzīvotāji tiek aicināti padomāt par HIV/AIDS upuriem un šīs slimības profilaksi.
Lūk, daži slavenību stāsti, kuriem tika atklāts HIV/AIDS:
“Maģiskais” Džonsons HIV dēļ teju beidza sportista karjeru
Viens no visu laiku slavenākajiem Amerikas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājiem Īrvins “Maģiskais” Džonsons, kurš kopā ar Losandželosas “Lakers” ir izcīnījis piecus NBA čempiona titulus (1980, 1982, 1985, 1987, 1988), 1991. gadā šokēja pasauli, atklājot HIV diagnozi un vienlaikus paziņojot, ka izlēmis beigt savu profesionālo karjeru.
To viņš pavēstīja šim nolūkam speciāli sasauktā preses konferencē. Tāpat viņš arī pauda, ka viņa sievai un tolaik vēl nedzimušajam bērnam nav atklāts HIV. Lai gan Džonsons paziņoja, ka beidz sportista karjeru, viņš tika iekļauts ASV basketbola izlases sastāvā startam 1992. gada Barselonas vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jāatzīmē, ka ceļgala savainojuma dēļ Džonsons nepavadīja laukumā daudz laika, tomēr viņš saņēma stāvovācijas no skatītājiem. Viņa mērķis Olimpiādē bija ne tikai izcīnīt zelta medaļu, ko ASV “Sapņu komanda” ar 11 NBA zvaigznēm sastāvā arī pārliecinoši izdarīja, bet arī uzmundrināt un iedrošināt ar HIV inficētos cilvēkus visapkārt pasaulei.
Pēc karjeras beigām basketbola superzvaigzne sāka popularizēt drošu seksu un atbalstīt cīņu pret AIDS. Sākotnēji Džonsons teica, ka nezina, kā viņš saslimis ar HIV, bet vēlāk tomēr atzina, ka tas notika tāpēc, ka viņam bija daudz seksuālo partneru.
Sportists atzina, ka viņam bija “sieviešu harēmi”, un atklāti runāja par savām seksuālajām aktivitātēm, jo bija pārliecināts, ka arī heteroseksuāļiem ir jāzina, ka viņi ir pakļauti riskam saslimt ar HIV. Jāatzīmē, ka tolaik tikai neliela daļa HIV pozitīvo amerikāņu vīriešu bija inficējušies heteroseksuālo kontaktu ceļā, un sākotnēji tika baumots, ka Džonsons ir gejs vai biseksuāls, lai gan viņš pats to noliedza.
1996. gadā “Maģiskais” Džonsons tika nosaukts par vienu no 50 izcilākajiem NBA spēlētājiem visā līgas vēsturē. Šobrīd viņš ir veiksmīgs uzņēmējs un investors, kura bagātība pārsniedz 1,2 miljardus ASV dolāru (1,13 miljardus eiro).
Čārlijs Šīns par HIV diagnozi pavēstīja pēc šantāžas
Amerikāņu aktieris Čārlijs Šīns savā karjerā trīs reizes ticis nominēts “Zelta globusa” balvai un daudzām citām šovbiznesa godalgām, tomēr publikas un mediju uzmanību viņš visvairāk pievērsa ar saviem privātās dzīves skandāliem, kas lielā mērā bija saistīti ar alkohola un apreibinošo vielu lietošanu.
Lielā ažiotāža bija viens no iemesliem, kāpēc Šīns 2011. gadā tika atlaists no komēdijseriāla “Divarpus vīri” (“Two and a half men”), kurā viņš atveidoja vienu no galvenajiem varoņiem – arī vārdā Čārlijs. Jāatzīmē, ka par katru sēriju aktieris nopelnīja 1,8 miljonus ASV dolāru (vairāk nekā 1,7 miljonus eiro) un bija tobrīd vislabāk apmaksātais televīzijas aktieris pasaulē.
2015. gadā Šīns televīzijas intervijā pavēstīja pasaulei, ka pirms vairāk nekā četriem gadiem, proti, 2011. gadā, viņam tika atklāts HIV, taču savlaicīga medikamentu lietošanas uzsākšana bija devusi labus rezultātus un slimība nebija progresējusi līdz AIDS stadijai.
Šīns apgalvoja, ka viņam neesot ne jausmas, kādos apstākļos inficējies ar HIV, taču nav grūti uzminēt, ka pie vainas varēja būt viņa skandalozais dzīvesveids, narkotiku lietošana un daudzi seksuālie partneri, tostarp arī “pērkamās mīlas” industrijas pārstāvji.
Šīns nolēma atklāt savu diagnozi pasaulei, jo viņu šantažēja. Vairāki cilvēki, kuri zinājuši, ka viņš ir inficēts ar HIV, pieprasījuši naudu par savu klusēšanu. Šādu cilvēku vidū bija arī kāda prostitūta, kura viņa vannasistabā bija nofotografējusi aktiera lietoto medikamentu iepakojumus un draudējusi šīs fotogrāfijas izplatīt, ja viņai netiks samaksāts.
Šīna atklātā intervija izraisīja lielāko ar HIV saistīto pārlūka “Google” meklējumu skaitu, kāds jebkad bija reģistrēts ASV. Trīs nedēļās pēc viņa paziņojuma tika veikts par aptuveni 2,75 miljoniem vairāk meklēšanas vaicājumu, nekā pirms tam.
Vēlāk tika īstenots pētījums, kurš atklāja, ka Šīna atzīšanās par savu diagnozi izraisīja HIV testēšanas komplektu mājas apstākļos pārdošanas skaita pieaugumam par 95 %. Pētījuma autori to nodēvēja par “Čārlija Šīna efektu”, atzīmējot, ka “Čārlijs Šīns HIV izglītībā izdarījis vairāk nekā lielākā daļa Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pasākumu”.
Fredijs Merkūrijs pat pēc nāves cīnās pret AIDS izplatību
Viens no bēdīgi pazīstamākajiem AIDS upuriem ir leģendārās rokgrupas “Queen” solists Fredijs Merkūrijs (1946 – 1991), kurš 1991. gada 24. novembrī 45 gadu vecumā no šīs slimības izraisītajām komplikācijām mira.
Par viņa slimību tika baumots jau daudzus gadus pirms mūziķa nāves. Par iemeslu tam bija straujās pārmaiņas viņa ārējā izskatā, tomēr visas spekulācijas tika noliegtas līdz pat pēdējam brīdim. 1991. gada 23. novembrī “Queen” ierakstu kompānija izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā atzina, ka jau vairākus gadus Merkūrijs ir HIV pozitīvs un inficējies ar AIDS. Nākamajā dienā Merkūrijs nomira no AIDS veicinātas bronhiālās pneimonijas.
Merkūrija grupas biedrs Braiens Mejs publiski pauda, ka ir pārliecināts, ka dziedātājs būtu varējis dzīvot vēl ilgus gadus, ja tolaik būtu pieejami tie medikamenti, kas tirgū nonāca burtiski dažus mēnešus pēc Merkūrija aiziešanas mūžībā.
Merkūrijs bija un joprojām tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem vokālistiem, tāpēc saprotams, ka viņa pāragrā nāve izraisīja šoku visā pasaulē. Viens no viņa draugiem, sers Eltons Džons, bija tik dziļi šokēts, ka nolēma izveidot labdarības fondu cīņai pret HIV/AIDS izplatību. Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ar AIDS īsā laikā aizgāja gan Merkūrijs, gan vēl viens Džona tuvs draugs Raiens Vaits. Fonds īstenojis vairāk nekā trīs tūkstošus projektu 90 pasaules valstīs.
Džons abiem draugiem izrādīja cieņu koncertā “The Freddie Mercury Tribute Concert for AIDS Awareness”, kurā viņš uzstājās 1992. gadā. Viņš arī izpildīja Vaitam veltītu dziesmu “Skyline Pigeon” sava drauga bērēs.
Pats mūziķis publiski izteicās, ka viņam ir paveicies, ka pats nebija inficējies ar HIV, ņemot vērā viņa dzīvesveidu. Džons nolēma sākt jaunu, veselīgu dzīvi pēc tam, kad savām acīm redzēja, kā ar AIDS mirst Vaits.
“Manā dzīvē tas bija posms, kad es nerūpējos par sevi. Es spēlēju Raiena bērēs un izskatījos kā 90 gadus vecs vīrs. Tieši tad es nolēmu, ka jāsāk piekopt veselīgāks dzīvesveids,” kādā intervijā izteicās Eltons Džons.
Viņš arī atzina, ka jau no paša sākuma bija pārliecināts, kas pasaule nespēs tikt galā ar HIV/AIDS epidēmiju, ja cilvēki, kuriem ir šī slimība vai kuri ir riska grupā, turpinās kļūt par sociālās izgrūšanas upuriem un viņu cilvēktiesības tiks pārkāptas.
Lasiet arī: VIDEO | Agrita Bindre apsver domu pārvākties pie mammas
Lasiet arī: Pārbaude uz izturību – četras zodiaka zīmes, ko gaida pārbaudījumi retrogrādā Merkura laikā
Lasiet arī: VIDEO | Man kā latvietim nospļauties, kas notiek apkārt pasaulē,– Rosļikovs par to, kam pieder Krima