Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir izdevies atgūties no Krievijas noteiktā embargo un atrast citus eksporta tirgus, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

“Vēl joprojām daudzi mediji, tostarp ārvalstu, kas ir saistīti ar bijušo PSRS sistēmu, mēģina provocēt, ka mums joprojām saistībā ar Krievijas noteikto embargo ir ļoti grūti. Taču cipari rāda ko citu,” uzsvēra Šolks un piebilda, lai gan zināmu pienesumu pirms pāris gadiem Krievijas tirgus sniedza, tas, sarēķinot visus tiešos, netiešos izdevumus un ieguvumus nekad nav bijis “zelta gabaliņš”.

“2013.gadā piena produktu eksporta vērtība uz Krieviju bija 31 miljons eiro, bet līdz 2014.gada jūlijam, kad tika noteikts embargo, Krievijas eksporta vērtība bija jau 34 miljoni eiro. Tolaik eksportam uz Krieviju bija ļoti pieaugoša tendence, un galvenais nopelns tam bija “Food Union” darbība, ņemot vērā viņu īpašnieku sastāvu un iespējas. 2014.gadā eksportam bija kulminācija arī citās valstīs (106 miljoni eiro), jo produkcijai bija augstas cenas. Pēc embargo tās gan samazinājās. Taču 2016.gadā, kad cenas vēl nebija tik augstas kā šogad, sasniedzām tos pašus teju 106 miljonus eiro eksportā, turklāt bez Krievijas. Tas nozīmē, ka pat naudas izteiksmē esam sasnieguši iepriekšējo līmeni,” klāstīja LPCS vadītājs.

Viņš arī informēja, ka 2014.gadā līdz embargo noteikšanai uz Krieviju tika eksportēti 12 tūkstoši tonnu produktu, kas togad kopumā veidoja teju 15% no kopējā eksporta – 83 tūkstošiem tonnu. Savukārt pērn uz Krieviju eksportēts vien tūkstotis tonnu produktu, kamēr uz citām valstīm – 95 tūkstoši tonnu. “Gribētu uzsvērt, ka 2016.gadā esam pārsnieguši to eksporta apjomu, kas bija 2014.gadā, kad vēl nebija noteikts embargo. Protams, ir notikušas milzīgas cenu svārstības, tāpēc naudas izteiksmē šis apjoma pieaugums neatspoguļojas. Apjoma kāpums nozīmē, ka esam atraduši jaunus tirgus, tostarp pateicoties atbalstam jaunu tirgu apgūšanai,” uzsvēra Šolks.

Uz Krieviju šobrīd vēl tiek eksportēts saldējums, kā arī “Rīgas Piensaimnieka” ražotie “Kāruma” sieriņi. “Saldējums viņu izpratnē netiek uzskatīts par piena produktu. Latvijas ražotāji gan to ražo, izmantojot pienu un tā sastāvdaļas. Tas mūsu izpratnē tomēr ir piena nozares produkts,” paskaidroja LPCS valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka pagājušajā gadā eksporta apjoms uz Krieviju veidoja divus miljonus eiro.

Tāpat viņš pastāstīja, ka kopumā pēdējos gados Latvijas piena pārstrādātāji ir eksportējuši uz 93 valstīm. “Pēc Krievijas embargo klāt ir nākušas 20 valstis, tostarp 4-5 ir tādas, uz kurām pēdējos 6-8 gadus nebija eksportēts. Eksporta palielinājums ir vērojams uz tādām valstīm kā Bulgārija, Polija, Nīderlande un Lietuva. Kopumā no 2009. līdz 2016.gadam piena produkti ārpus valsts ir pārdoti par 854 miljoniem eiro. Tātad kopumā drīz būs miljards eiro. Gribētu piebilst, ka palielinām savu klātbūtni arī tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Serbija utt.,” atzīmēja Šolks un prognozēja, ka šogad piena produktu eksporta apjoms būs pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu.

LPCS ir arī uzsākusi īstenot projektu par Latvijas piena produktu reklāmas kampaņu trešajās pasaules valstīs, lai veicinātu produkcijas eksportu. “Tas projekta dalībniekiem palīdzēs apgūt jaunus tirgus un dot pienesumu Latvijai. Šis pasākums ir ļoti sarežģīts un saistīts ar augstu birokrātijas līmeni,” sacīja Šolks.

Šobrīd projekta mērķa valstis ir ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna, Izraēla un Ķīna. LPCS vadītājs norādīja, ka laika gaitā projekta plānā ir notikušas zināmas izmaiņas, piemēram, saistībā ar politiskās situācijas pasliktināšanos savienība ir atteikusies no aktivitātēm Irākā.

LPCS apvieno piena pārstrādes uzņēmumus un sadarbības partnerus, kas kopā realizē aptuveni 80% no Latvijā pārstrādātā piena.