Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komiteja šodien atbalstīja 57 232 eiro piešķiršanu nodibinājumam “Lidlauks Spilve”, kura viens no valdes locekļiem ir Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks (S).

Kā sēdē informēja Rīgas domes Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse, nodibinājumam parāds izveidojies par lidlauka teritorijā esoša zemesgabala Daugavgrīvā nomāšanu no Rīgas brīvostas pārvaldes. No kopējās parāda summas 24 633 eiro ir nokavējuma procenti par nomas maksu, kuri, kā skaidro lidlauka vadība, izveidojušies ieilgušās tiesvedības dēļ.

Proti, daļa no pašvaldībai piederošā lidlauka “Spilve” skrejceļa atrodas uz privātpersonai – SIA “Spilve international business park” – piederoša zemes gabala, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā. 2016.gada martā nodibinājums noslēdza šīs zemes nomas līgumu ar brīvostu, “ņemot vērā savas finansiālās iespējas”, un vadoties no Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2013.gadā pieņemtā lēmuma. Šis lēmums visiem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas lidlauks, kā lietošanas mērķi nosaka “lidlauku apbūvi”. Pēc lidlauka pārstāvju paustā, tas vismaz astoņas reizes samazina zemes kadastrālo vērtību un tādējādi – arī nomas maksu.

Taču “Spilve international business park” ieņēmumu pārvaldes lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā 2013.gadā. Ieilgušās tiesvedības dēļ tas joprojām nav stājies spēkā.

Līdz ar to nodibinājumam pieaugusi no līguma izrietošā nomas maksas parāda summa, kā rezultātā 2018.gada janvārī pieņemts lēmums nomas līgumu vienpusēji lauzt. Nodibinājuma vadība norāda, ka parādsaistību apmērs patlaban sasniedz 57 231 eiro.

Deputāts Juris Pūce (LA) jautāja, ko vēl, neskaitot naudas piešķiršanu, pašvaldība var darīt, lai radušos situāciju atrisinātu. “Varbūt viņi naudu var aizņemties? Vai varbūt nodibinājumu vispār vajag likvidēt, ja tas nav spējīgs pastāvēt,” taujāja Pūce. Tiknuse gan norādīja, ka par nodibinājuma finansiālo stāvokli labāk jautāt klātesošajam valdes loceklim Jānim Maslovskim, ko Pūce arī darīja.

Maslovskis informēja, ka bez konkrētā nomas maksas parāda sloga, nodibinājums var “normāli darboties un ekspluatēt lidlauku.” Pūce gan gribēja dzirdēt arī skaitļus – nodibinājuma apgrozījumu, peļņu un citus ekonomiskos rādītājus uz ko valdes pārstāvis atbildēja, sakot, ka ieņēmumi no gaisa lidotājiem spēj nosegt ikdienas izmaksas, proti, atalgojumu dežurantam, minimālā apkope un infrastruktūras uzturēšana. Gadā šie ieņēmumi sastāda aptuveni 35 000 eiro. “Aktīvu mums nav, bet dibināšanas laikā mums pamatkapitālā tika iekļauts zemesgabals, ko ikdienā neizmantojam,” sacīja pārstāvis.

Mirkli vēlāk deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) gan vērsa Maslovska uzmanību uz to, ka viņš melojot, jo “Lursoft” datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka nodibinājumam ir nodokļu parāds 309 eiro apmērā. Valdes loceklis sacīja, ka šie dati varētu būt “tehniskas aizkavēšanās dēļ”, jo pēc viņa rīcībā esošās informācijas, nodibinājumam parāda nav.

Tas gan radīja diskusijas deputātu vidū par to, kā gan pašvaldība var ieguldīt nodibinājumā, kam ir nodokļu parādi. Finanšu departamenta vadītāja radušās neskaidrības piedāvāja atrisināt lēmumprojektā iekļaujot papildu teikumu, kurš paredz, ka nauda nodibinājumam tiks piešķirta tikai tad, “ja izmaksas brīdī tam nebūs nodokļu parādu.” Tiknuses priekšlikums tika atbalstīts.

Līdzekļi tiks piešķirti no Rīgas domes rezerves fonda, par kuru atbildīgs ir Finanšu departaments.

Nodibinājumam kopš 2010.gada piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, tas primāri izmantojams vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem.

“Firmas.lv” pieejamie dati liecina, ka nodibinājuma “Lidlauks Spilve” valdes locekļi ir Maslovskis, Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks (S) un Rīgas domes Finanšu departamenta darbinieks Andris Konošonoks. “Lidlauks Spilve” dibināts 2014.gadā. 2017.gadā tā apgrozījums bija 40 580 eiro, bet zaudējumi – 31 087 eiro.

Ziņas avots: LETA.