Foto: Pexels

Sabiedrību saviļņojot ziņām, ka šogad no vakcīnregulējamām infekcijām Latvijā miruši jau divi bērni, Tiesībsargs sniedzis savu komentāru par bērnu, vecāku un mediķu pienākumiem un tiesībām vakcinācijas jomā.

Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 24. panta 1. punktu valsts atzīst ikviena bērna tiesības uz visaugstvērtīgāko pieejamo veselības standartu. ANO Bērnu tiesību komiteja savos Konvencijas komentāros norāda, ka bērnu tiesības uz veselību ietver ne tikai laikus veiktus un atbilstošus profilaktiskus un veselību veicinošus pasākumus, bet arī tiesības augt un attīstīties tā, lai sasniegtu savu spēju maksimumu un dzīvotu apstākļos, kuri nodrošina visaugstvērtīgākos veselības standartus.

Jautājumus, kas skar cilvēku, tai skaitā bērnu, ārstniecību, regulē Ārstniecības likums un Pacientu tiesību likums.

Viens no ārstniecības pamatprincipiem, kas regulē pacienta un ārstniecības personāla attiecības, ir informētā piekrišana. Informētā piekrišana ārstēšanai nozīmē, ka bērns vai viņa vecāki (vai citi likumiskie pārstāvji) izprot veselības stāvokli un rekomendēto ārstēšanu. Pacientam ir likumiskas tiesības saņemt visu informāciju, kas attiecas uz savu veselības stāvokli un ārstēšanu, jo bez šīs informācijas nav iespējams izdarīt pilnībā informētu izvēli un dot apzinātu piekrišanu ārstēšanai.

Tiesībsargs ir iepriekš sniedzis skaidrojumu par bērna tiesībām saņemt informāciju par veselības aprūpi saprotamā formā.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 13.pantu bērnu līdz 14 gadu vecumam ārstniecība ir pieļaujama, ja viņa vecāki (vai citi likumiskie pārstāvji) par to ir informēti un devuši savu piekrišanu. Bērnam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Savukārt bērni no 14 gadu vecuma var patstāvīgi sniegt savu informēto piekrišanu ārstniecībai. Šāda kārtība pastāv kopš 2010.gada, kad spēkā stājās Pacientu tiesību likums. Vakcinācija ir uzskatāma par ārstniecību un uz to attiecas tie paši nosacījumi, kas ietverti Pacientu tiesību likuma 13.pantā – līdz bērna 14 gadu vecumam vecāki (vai citi bērna likumiskie pārstāvji) pieņem lēmumu par bērna vakcināciju, savukārt pēc 14 gadu vecuma šo lēmumu var pieņemt pats bērns.

Latvijā bērni ir obligāti vakcinējami pret 14 infekcijas slimībām – pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju. To nosaka Vakcinācijas noteikumu 3.1. apakšpunkts.

Vecāka tiesības un pienākumi

Kaut gan vakcinācija pret noteiktām slimībām bērniem ir noteikta kā obligāta, saskaņā ar Vakcinācijas noteikumu 28. punktu vecākiem (vai citam likumiskajam pārstāvim) ir tiesības atteikties no bērna vakcinācijas. Ārstniecības personai tādā gadījumā ir pienākums izskaidrot vakcinācijas nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja bērna vecāks (vai cits likumiskais pārstāvis) nemaina lēmumu par atteikšanos no vakcinācijas, ārstniecības persona rakstiski noformē informēto atteikumu no vakcinācijas (atteikuma no vakcinācijas veidlapa https://likumi.lv/ta/id/11215#piel9), un bērna vecāks (vai cits likumiskais pārstāvis) paraksta aizpildīto atteikuma veidlapu.

Ja normatīvie akti pieļauj atteikšanos no bērna vakcinācijas, vecāks (vai cits likumiskais pārstāvis) ir rīkojies tiesiskā regulējuma ietvaros saskaņā ar savu pārliecību. Bērna nevakcinēšana nav prettiesiska, vainojama rīcība (bezdarbība), par kuru likumā paredzēta atbildība (par savu tiesību izmantošanu nevar sodīt). Vakcinācijas obligātumu ir iespējams nodrošināt citā veidā – saņemot bāriņtiesas atļauju bērna vakcinācijai vecāku (vai cita likumiskā pārstāvja) piekrišanas vietā.

Ārsta tiesības un pienākumi

Ārstniecības personas pienākums ir laikus informēt aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību. Ārstniecības persona ir atbildīga par to, lai vizītes laikā pacientam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu visas nepieciešamās un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamās vakcinācijas.

Pacients netiek vakcinēts, ja tam pēc attiecīgās vakcīnas lietošanas vai uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām ir konstatēta absolūtā vakcinācijas kontrindikācija (anafilakse). Pacienta vakcinācija var tikt atlikta pacienta veselības stāvokļa dēļ.

Vakcinācija (potēšana) saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto termina skaidrojumu ir “specifisks profilakses pasākums, lai, ievadot vakcīnu, ierosinātu vai uzturētu organisma neuzņēmību pret kādu infekcijas slimību”. Profilakses pasākumi ietilpst ārstniecības tvērumā. Ārstniecība saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto termina skaidrojumu ir “profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe”. Tātad vakcinācija arī ir ārstniecība.

Pacientu tiesību likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka “nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu”. Abiem apstākļiem jāiestājas vienlaikus – vakcinācija ir bērna interesēs un vecāks (vai cits likumiskais pārstāvis) ir devis piekrišanu. Tā paša likuma 14. panta pirmā daļa regulē situācijas, kad bērna vecāks (vai cits likumiskais pārstāvis) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai (neatkarīgi no tā, vai paraksta vai neparaksta atteikuma no vakcinācijas veidlapu https://likumi.lv/ta/id/11215#piel9), bet ārsts uzskata, ka ārstniecības uzsākšana (vakcinācija) ir šā pacienta interesēs – atļauju ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc šā ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa. Piekritība, kurā bāriņtiesā ārstniecības personai ir jāvēršas, noteikta Pacientu tiesību likuma 14. pantā.

Tātad tādos gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt bērna vakcinācijai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kura var dot piekrišanu vecāku vietā.

Izmantojot šo iespēju, var nodrošināt bērna tiesības uz veselības un dzīvības aizsardzību.

Tiesībsargs aicina būt atbildīgiem par savu un savu bērnu veselību, būt ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstu un ieklausīties viņa padomos! Vakcinējot tos, kuri drīkst vakcinēties, mēs pasargājam tos, kuriem šāda iespēja objektīvu iemeslu dēļ ir liegta, informē Tiesībsargs.

Traģiskā statistika

Pirmdien, 16. septembrī, pēc divu nedēļu ilgas mediķu cīņas par bērna dzīvību Bērnu slimnīcā nomira četrgadīgs zēns, kura orgānu sistēmas difterijas toksīnu iedarbības dēļ nespēja atjaunot darbību. Difterija ir nāvējoša, bet vakcīnregulējama slimība. Efektīvas vakcīnas ir pieejamas un Latvijā valsts apmaksātas jau daudzus gadu desmitus. Šis traģiskais gadījums vēlreiz apliecina vakcinācijas nozīmi, norāda Bērnu slimnīcā (BKUS).

Nāvējoša vai ļoti bīstama difterija ir nevakcinētiem cilvēkiem. Kaut arī vakcīnas tika izgudrotas pagājušajā gadsimtā, joprojām šajā gadsimtā Latvijā no difterijas mirst bērni. 2003. gadā nomira bērns vecuma grupā 3 – 5 gadi, 2005. gadā nomira divi bērni vecuma grupā 3 – 5 gadi, 2006. gadā nomira viens bērns vecuma grupā 5 – 10 gadi. Gandrīz 20 gadus Bērnu slimnīcā nav bijis neviena tik smaga difterijas gadījuma kā 5. septembrī ievestajam pacientam. Iespējams, tas kādam ir radījis maldinošu pārliecību, ka difterija mūs vairs neapdraud, taču šis traģiskais gadījums atgādina par pretējo. Īpaši satraucoši ir tas, ka Bērnu slimnīcā šajā gadā no vakcīnregulējamām bīstamām infekcijām miruši jau divi bērni – viens no garā klepus un viens no difterijas, informē BKUS.

Visi šajā gadsimtā Latvijā tieši difterijas dēļ mirušie bērni nebija vakcinēti – arī 16. septembrī mirušais zēns. Katrā Eiropas valstī ir atšķirīgs likumiskais regulējums bīstamo infekciju ierobežošanai. Daudzas Eiropas valstis, tostarp Francija, Itālija, Čehija un Ungārija, ir izveidojušas obligātu vakcinācijas kalendāru pret tādām slimībām kā difterija, poliomielīts, masalas un citām. Arī Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās vakcinācijas nozīme.

Šajā situācijā veselības ministrs Hosams Abu Meri sasaucis Imunizācijas valsts padomes sēdi, lai ar ekspertiem diskutētu par rīcības priekšlikumiem, tai skaitā iniciatīvām par izmaiņām likumdošanā.

“Tas ir nepieņemami, ka modernās medicīnas laikmetā bērni mirst no vakcīnregulējamām slimībām. Acīmredzami ir jāatjauno diskusija un jāstiprina sabiedrības izpratne par vakcinācijas nozīmi, lai pasargātu ne tikai sevi un savus tuviniekus, bet arī sabiedrību kopumā. Veselības aprūpē profilaksei ir un būs milzīga nozīme, kopā ar ekspertiem mums ir jārod risinājumi un jāvienojas par rīcību, lai pasargātu Latvijas bērnus un sabiedrības veselību,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Bērnu slimnīcas ārsti vēlreiz aicina jau šodien pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti pret difteriju un citām bīstamām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām. Ja nav – tas jādara nekavējoties. Ja ir pirmie difterijas  simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana.

“Mūsdienu vakcīnu efektivitāte un drošums ir pierādīta neskaitāmos zinātniskajos pētījumos. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem vakcīnas ir visvairāk zinātniski pētītais medicīnas produkts, kas tiek ievadīts cilvēka ķermenī. Izņemot tīru ūdeni, nekam citam, pat ne antibiotikām, nav bijusi tik liela ietekme uz mirstības un saslimstības mazināšanu, kā arī populācijas izaugsmi kā vakcinācijai. Latvijas iedzīvotāji vēlas saņemt mūsdienu Rietumu standartiem stingri atbilstošus medikamentus un veselības aprūpi kopumā, taču sabiedrības daļas rīcība un lēmumi reizēm ir pilnīgi pretēji – tie atbilst laikam, kad cilvēku dzīvildzi galvenokārt noteica dabīgā atlase.  Aicinām vecākus, kuriem joprojām ir bažas par vakcīnu iedarbību, doties pie veselības aprūpes speciālistiem, kuriem ir zināšanas par šo jomu, izrunāties un pieņemt lēmumus, kas palīdzēs mūsu bērniem izaugt veseliem,” skaidro Dace Zavadska, bērnu infektoloģe, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore.

Difterija nevakcinētiem cilvēkiem var izraisīt nopietnas dzīvību apdraudošas komplikācijas, tostarp elpceļu nosprostojumu, sirds muskuļa bojājumus un nervu bojājumus. Difterijas pirmās pazīmes ir grūtības norīt un elpot, kakla sāpes var parādīties vēlāk. Šai infekcijas slimībai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās. Latvijā vakcinācija pret difteriju ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un tiek nodrošināta bez maksas visiem iedzīvotājiem.

Lasiet arī:  «No A līdz Z!» – Didrihsoni atklāj, cik liela loma abu dēla dzīvē ir auklītei

Lasiet arī:  Dzelzs vilka bijušais bundzinieks Judzis atgriezies pie bungām un uz skatuves