Sabiedrisko mediju pieprasījumi pēc papildu līdzekļiem ir akūta nepieciešamība, otrdien Saeimas Mediju politikas apakškomisijā sacīja Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Viņš norādīja, ka Latvijā sabiedriskie mediji, tostarp LTV gadu no gada atliek būtiskus investīciju projektus, tā vietā nodrošinot operatīvo darbību. “Ir jāsaprot, ka tehnika noveco, un laika gaitā vingrinājums pārvērtīsies par pieaugošu budžeta pieprasījumu plūsmu,” teica Priede.
Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams rast risinājumu, lai sabiedriskie mediji varētu rēķināties ar stabilu un prognozējamu finanšu plūsmu, jo pašreizējā budžeta neprognozējamība nenāk par labu. “Mēs arvien vairāk atpaliekam. Protams, televīzijā kaut ko redzēs, bet atpalicība notiek arvien lielākiem soļiem,” pauda Priede.
“Mēs esam bezdibeņa malā, strādājam sarkano lampiņu režīmā. Mēs neveicam kapitālieguldījumus, bet drīz detaļas vairs nevarēs nopirkt “Ebay” vai Baltkrievijā,” sacīja Priede.
Viņš arī uzsvēra, ka pieprasījumi pēc papildu līdzekļiem nebūtu jāuztver kā kaprīze – tā ir akūta nepieciešamība, jo “potenciālas ļaunums, kas var iestāties, ir nesamērojams ar cipariem”.
“Problēma ir samilzusi, un tā ir steidzami jārisina,” akcentēja Priede.
Arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsvēra, ka sabiedrisko mediju tehnoloģiskā atpalicība ir milzīga. “Tehniku plānots atjaunot pēc vairākiem gadiem. Ir saplīsusi kārtējā pults, ko pēc plāna paredzēts atjaunot pēc diviem gadiem. Mēs knapināmies, kā apmaksāt elektrību, algas, tad jādomā, kā izspiest pulti. Situācija ir ļoti nopietna,” viņa teica.
Klapkalne piekrita, ka situāciju nevar atrisināt vienā mirklī, piebilstot, ka “esam situācijas ķīlnieki”. Taču, viņa pauda viedokli, jo lielāka būs atpalicība, jo lielākas būs problēmas.
Jau ziņots, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) rosina sabiedrisko mediju finansējumu sasaistīt ar noteiktu iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu.
Puntulis pavēstīja, ka ir būtiski strādāt pie tā, lai nodrošinātu prognozējamu un stabilu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, bet šāda mērķa sasniegšana ir iespējama vien tad, ja finansējums tiek sasaistīts ar noteiktu valsts budžeta ieņēmumu pozīciju. Viens no variantiem varētu būt sasaiste ar IKP. Apsverama varētu būt arī iespēja sabiedrisko mediju finansējuma apmēru fiksēt kā noteiktu daļu no valsts budžeta vai arī konkrēta nodokļa ieņēmumiem.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības aprēķini par vidējo finansējumu Eiropā liecina, ka sabiedriskajiem medijiem vidēji tiek piešķirti 0,17% no IKP. 2017.gadā Igaunijā šis līmenis sasniedza 0,16%, Latvijā – 0,1%, bet Lietuvā – 0,09%. 2017.gadā Latvijā sabiedrisko mediju budžets bija 27,74 miljoni eiro, šajā summā iekļaujoties arī reklāmas ieņēmumiem.
Ziņas avots: LETA
