Igaunijas medicīnas un veselības aprūpes darbinieku arodorganizācijas 15.maijā plāno sākt politisku streiku, lai pieprasītu nozarei papildu finansējumu.

Arodbiedrību pārstāvji noskaņoti nepiekāpties un pieļauj, ka streiks varētu turpināties pat mēnešiem ilgi, vēsta laikraksts “Eesti Paevaleht”.

“Igaunijas Ārstu asociācija, Igaunijas Veselības aprūpes profesionāļu arodbiedrība un Igaunijas Medicīnas māsu asociācija spiestas atzīt, ka nav palicis daudz iespēju saglabāt nozarē mieru. Gatavojamies pārtraukt darbu slimnīcās, un 15.maijs noteikts kā streika sākuma datums,” teikts triju organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka veselības aprūpes sistēmai trūkst pāri par 70 miljoniem eiro un naudas nepietiek vairāk nekā 200 000 pacientu ārstēšanai, tādēļ pacientiem nākas samierināties ar garām rindām un operāciju atlikšanu.

Kā atgādinājušas organizācijas, premjerministrs Jiri Ratass pērn decembrī solījis, ka risinājums tiks atrasts ne vēlāk par 11.aprīli, taču tas nav noticis.

“Esam izvērtējuši savus streiku fondus, un domāju, ka attiecībā uz streika garumu mēs varam runāt drīzāk par mēnešiem nekā nedēļām,” norādījusi Igaunijas Ārstu asociācijas ģenerālsekretāre Katrīna Rehemā, atzīstot, ka nesaskata iespēju piekāpties.

“Mūsu kolēģiem, kas strādā slimnīcās, klājas ļoti grūti – viņi vēlas darīt savu darbu un palīdzēt pacientiem, bet nespēj, jo viņu darbs netiek pienācīgi finansēts,” viņa sacījusi.

Kā uzsvērusi Rehemā, medicīnas darbinieki nepiekritīs vienam atsevišķam līdzekļu piešķīrumam un neatteiksies no streikošanas, kamēr netiks pieņemts lēmums par ilglaicīgu nozares finansējumu.

Veselības un nodarbinātības ministrs Jevgeņijs Osinovskis trešdien atzina, ka nozares finansējums Igaunijā jau gadiem ilgi ir nepietiekams. “Tātad aicinājums piešķirt veselības aprūpei papildu līdzekļus nav vienkārši viena no daudzajām prasībām, bet liecina par sistēmisku problēmu, kurai ir būtiski atrast risinājumu,” viņš uzsvēra.

Igaunijas Sociālo lietu ministrija norādījusi, ka valstī ir 210 000 nestrādājošu pensionāru, tādēļ Slimokasi varētu finansēt no valsts budžeta. Piešķirot tai 12% no vidējās vecuma pansijas par katru pensionāru, Slimokase iegūtu 130 miljonus eiro, kas segtu pašreizējo ārstēšanai nepieciešamās naudas trūkumu.

Finanšu ministrs Svens Sesters šādu iespēju neatbalstīja, bet nepiedāvāja arī nekādus citus konkrētus problēmas risinājumus.

Premjers Ratass piekrita, ka veselības aprūpei nepieciešams papildu finansējums, bet atzina, ka risinājuma atrašanai nepieciešams laiks. “Valdības prioritāte ir padarīt veselības aprūpi vieglāk pieejamu,” viņš uzsvēra.