Pirms gada, 2016. gada 9.maijā, pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Joņeva un Mārča Lāča izrāde “Rīga. Urbānie mīti”. Stāsts, kas uzrunājis ne vienu vien skatītāju – par Rīgas tumšo pusi, kurā atrodami spoki, nelaimi nesošas vietas un ielās klīst nenotverami slepkavas.

Jānis Joņevs saka, urbānos mītus var tikpat labi dēvēt par moderno folkloru vai pilsētas leģendām – tie ir notikumi, kurus ļaudis stāsta kā patiesus, taču vienlaikus visus māc šaubas, vai tie tiešām ir patiesi.

Mārcim Lācim šī bija uzskatāma par debiju uz Jaunā Rīgas teātra skatuves kā izrādes režisoram un māksliniekam. Viņš lsm.lv pastāstīja, ka sākotnēji bijusi ideja taisīt izrādi par senām Rīgas leģendām, bet tad nonākts pie secinājuma, ka tādas top arī mūsdienās. Režisors pārliecināts, ka mīti rodas cilvēku fantāzijā un stāsts teju vienmēr apaug ar jaunu dramatiskāku informāciju klejojot no mutes mutē kā baumas.

Arī izrādes skatītāji pozitīvi vērtē šo izrādi. Kaut arī ir daļa, kas uzskata, ka izrāde ir garlaicīga un joki pliekani, vairums izrādi vērtē kā izdevušos. Vienus sajūsmina izcilā aktierspēle, citus uzrunā brīnišķīgais melnais humors. Jebkurā gadījumā – vienaldzīgo nav!

Bet ko par izrādi stāsta kritiķi? 

Mārīte Gulbe “Latvijas Avīzē” raksta: “Kopumā izrāde ir asprātīga. Mans favorīts laikam ir Rīgas bieds, kas saucas “sabiedriskā transporta kontrolieri”, kuru atstarojošās vestes pazīstami bieži mēdz materializēties pēkšņi, tumsā, aiz pagrieziena. Dažbrīd gan komisms un ritms atslābst, arī izrādes sākuma daļa ir lēnīga iešūpošanās. Ne visi stāsti ir nopulēti. Un nepavisam šie stāsti nav izsmalcināti – tie, kas viebjas par fekāliju jokiem un atraudziņu, būs sašutuši, viens tāds stāsts arī ir. Vērtīgāki ir tie stāsti, kuros notiek ne tikai teatrāla izdauzīšanās, bet notverts arī saturisks zemslānis, kā, piemēram, stāsts par netīro sirdsapziņu, kurā nobeigtais draudzenes kāmis apsūdzoši klanās un māj koka zaros visu garo ziemu.”

Valda Čakare, Satori: “Atgriežoties pie izrādes veidotāju mākslinieciskajiem nolūkiem, kas ietērpti vārdkopā “bailīgi un ņirdzīgi”, jāteic, ka gluži precīzi tie noformulēti nav. “Bailīgi” – jā, bet diez vai “ņirdzīgi” ļauna izsmiekla nozīmē ir īstais vārds, lai raksturotu izrādes intonāciju. Šausmas “Urbānajos mītos” nav necik šausmīgas, un izrādes veidotāju attieksme gan pret šausmu tēliem, gan pret pašu baidīšanās faktu ir neslēpti ironiska. Šķiet, tur arī slēpjas galvenais izrādes pievilcības avots. Baidīties ir drīzāk jautri nekā bailīgi.”

Anna Andersone, “Delfi“: “Kaut arī lielākā daļa no izrādes radošā kolektīva, tostarp arī Jānis Joņevs un Mārcis Lācis, nav dzimuši rīdzinieki, šķiet, ka izrādei vislabāk varēs pieslēgties tieši Rīgas iedzimtie, kuriem pilsētas mīti un folklora ir daļa no bērnības un tādēļ atkalredzēšanās brīdis ar tiem ir īpašs. Taču domāju, ka vismaz kādā plānā sasaukšanās ar personisko pieredzi notiks katrā skatītājā, jo kurš gan no mums nav ja ne pie sveces un spoguļa izsaucis Pīķa Dāmu, tad vismaz teltī pie kabatas lukturīša gaismas drebot klausījies spoku stāstus.”

Izrādē uz skatuves redzama aktrise Liene Šmukste , kā arī aktieri Ivars Krasts, Edgars Samītis un Reinis Boters. Komponists ir Toms Auniņš.

Izrāde ir skatāma Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē un tās ilgums ir 1 stunda un 40 minūtes.

JRT ir profesionāls repertuārteātris, kas saviem skatītājiem piedāvā gudru, atraktīvu un neparastu repertuāru – mūsdienīgu skatījumu uz klasiku, latviešu oriģināldramaturģiju un ārzemju autoru darbiem.

JRT iestudējumu kritēriji ir augsta profesionalitāte, ētika un mākslinieciskā savdabība. Tā ir augstas klases māksla, kas gan pēc satura, gan formas atbilst moderna, izglītota, patstāvīgi domājoša mūsdienu skatītāja prasībām. Kvantitātes, stresa un informācijas laikmetā JRT vēlas apliecināt humānismu, vitalitāti un emocijas, meklēt atpakaļceļu uz harmoniju un vienkāršību!

Līdz sezonas beigām vēl ir pieejamas biļetes uz izrādēm “Ciniķi”, “Duksis”, “Pakļaušanās”, “Grenholma metode”, “Ziedonis un visums”, “Divpadsmit krēsli”, “Kārkli”, “Rīga. Urbānie mīti” un “Tumšās alejas”.

Foto: Jānis Deinats

Vairāk informācijas meklē JRT mājaslapā vai sociālo tīklu kontos: Facebook, Twitter.