Ik mēnesi Rīgas lidostas drošības speciālisti rokas un reģistrētās bagāžas pārbaudēs izņem vairāk nekā 1 000 dažādu aizliegtu un bīstamu priekšmetu, jo tas, kas ir nekaitīgs ikdienā un droši izmantojams uz zemes, augstu gaisā var radīt bīstamas situācijas.
Iegādājoties biļeti aviokompāniju mājaslapās, pasažierim pirms pirkuma pabeigšanas ir jāapstiprina, ka viņš ir iepazinies ar aviokompānijas noteikumiem, kuru starpā ir arī informācija par bīstamajiem priekšmetiem, kā arī to pārvadāšanas nosacījumi. Tomēr diemžēl tikai retais pirms apstiprinājuma pogas nospiešanas atver saiti un izlasa šo svarīgo informāciju. Tā rezultātā ļoti bieži rodas situācijas, ka pasažiera paša vainas dēļ, veicot drošības kontroles procedūras lidostās, nākas šķirties no dažādiem, nereti vērtīgiem, priekšmetiem, BNN informē lidostas pārstāve Laura Karnīte.
To, kādi priekšmeti drīkst atrasties gaisa kuģos, nosaka gan starptautiskās aviācijas organizācijas, gan pašas aviosabiedrības, kuras var paredzēt stingrākus noteikumus. Tāpēc pirms ceļojuma lidostas drošības speciālisti aicina rūpīgi iepazīties ar izvēlētās aviosabiedrības bagāžas pārvadāšanas noteikumiem.
«Priekšmeti, kuriem reģistrētās un rokas bagāžas pārbaudēs tiek pievērsta īpaša uzmanība, iedalās bīstamos un aizliegtos. Piemēram, bīstamus priekšmetus drīkst pārvadāt, taču jāievēro daži būtiski noteikumi – ierobežojumi daudzumā, izmērā, skaitā u.tml. Tikmēr aizliegtie priekšmeti ir tādi, kas var radīt draudus lidojuma drošumam, personu veselībai vai dzīvībai, tāpēc tos jāatstāj mājās, neliekot ne rokas, ne reģistrētajā bagāžā,» uzsver lidostas aviācijas drošības kvalitātes kontroles speciālists Ivars Braža.
Joprojām spēkā ir ierobežojumi, kas attiecas uz dažādu šķidrumu pārvadāšanu rokas bagāžā. Tie pārvadājami tvertnēs līdz 100 ml, kas iepakoti caurspīdīgā un noslēdzamā viena litra maisiņā. Taču šim noteikumam ir arī divi būtiski izņēmumi – bez tilpuma ierobežojuma pasažieri rokas bagāžā drīkst ņemt līdzi šķidrumu medicīniskiem nolūkiem un diētas vajadzībām visa ceļojuma laikā. Speciālists uzsver, ka šiem šķidrumiem ir jābūt attiecīgi marķētiem, tā lai zināms to sastāvs. «Tas attiecas gan uz medikamentiem šķidrā formā, gan specializētu pārtiku kā pieaugušo, tā zīdaiņu vajadzībām. Pašu gatavotas zīdaiņu putriņas, smūtiji un tamlīdzīgi ēdieni šim izņēmumam neatbilst,» paskaidro Braža.
Daži aizliegto priekšmetu piemēri: sprāgstvielas, tai skaitā petardes un brīnumsvecītes, dažādas gāzes, viegli uzliesmojoši šķidrumi, videi kaitīgas vielas un radioaktīvi materiāli.
Aviācijas drošības speciālists iesaka ievērot šādu principu – rokas bagāžā ņemt līdzi tikai to, ko vajadzēs lidojumā, un pirms lidojuma attiecīgās aviosabiedrības mājaslapā pārbaudīt, vai līdzņemamo priekšmetu pārvadāšanai nav paredzēti kādi ierobežojumi.
Piemēram, ārējos akumulatorus jeb «power banks», e-cigaretes, dažāda veida baterijas drīkst pārvadāt tikai rokas bagāžā, ja to jauda nepārsniedz 100 Wh. Ja jauda ir 100 – 160 Wh robežās, tad pārvadāšanai nepieciešama aviosabiedrības atļauja. Savukārt akumulatorus ar lielāku jaudu pārvadāt nedrīkst ne rokas, ne reģistrētajā bagāžā. Lidmašīnā pasažierim drīkst būt līdzi arī vienas parastās šķiltavas vai sērkociņu kastīte, taču tām jāatrodas kabatā, nevis somā vai koferī. Tā dēvētās «blue flame» šķiltavas tiek uzskatītas par aizliegto priekšmetu un tās nedrīkst pārvadāt nevienā no bagāžas veidiem.
«Ja pasažieris vēlas pārvadāt kādu ar akumulatoru darbināmu ierīci, piemēram, elektrisko urbi, te ir vairākas iespējas. Instrumentu akumulatoru un rezerves akumulatoru drīkst pārvadāt kopā ar instrumentu nododamajā bagāžā tikai, ja tie atrodas oriģinālajā ražotāja futlārī. Ja tāda nav, instrumentu bez akumulatora drīkst pārvadāt nododamajā bagāžā, bet akumulatoru – tikai rokas bagāžā,» norāda Braža.
«Viens no trīs no rokas un reģistrētās bagāžas pārbaudēs izņemtajiem priekšmetiem ir dažāda veida baterijas – ārējie akumulatori, ko izmanto mobilo ierīču uzlādei, dažādu saimniecības instrumentu akumulatori, kas atradušies reģistrētajā bagāžā, bet Ziemassvētku laikā aptuveni katrs desmitais no izņemtajiem priekšmetiem ir brīnumsvecītes,» stāsta Braža.
Ja bagāžas pārbaudē drošības speciālisti konstatē aizliegtu vai bīstamu priekšmetu, kas netiek pārvadāts atbilstoši noteikumiem, pasažierim ir vairākas rīcības iespējas. Ja priekšmeta pārvadāšana rokas bagāžā ir kategoriski aizliegta, tad pasažieris to var nodot radiem vai draugiem, kas atbraukuši uz lidostu viņu pavadīt, vai atbrīvoties no priekšmeta citā pasažierim pieņemamā veidā. «Vienmēr ir iespēja no šiem priekšmetiem atbrīvoties tam speciāli paredzētos konteineros, kas novietoti drošības kontroles punktos. Ja priekšmets ir vērtīgs, tad to var arī atstāt lidostas bagāžas glabātuvē, tas gan ir maksas pakalpojums,» atgādina Braža.
Ja priekšmets ir atradies reģistrētajā bagāžā un pasažieris nav atsaucies uz lidostas darbinieku skaļruņos izteiktajiem aicinājumiem doties pie aviācijas drošības speciālistiem, tad Valsts policijas darbinieku uzraudzībā bagāža tiek atvērta un priekšmets izņemts. Par to pasažieri informē bagāžā ievietotais akts, kurā fiksēts, kas un kāpēc no bagāžas izņemts.
Lai izvairītos no šādām situācijām un veicinātu izpratni par dažādu bīstamu priekšmetu pārvadāšanas noteikumiem, lidosta Rīga ir uzsākusi informatīvu kampaņu Drošības labā svarīgo pie sevis glabā. «Skaidrs, ka aizliegto un bīstamo priekšmetu saraksts ir samērā garš un pasažierim nereti ir grūti tajā orientēties. Šajā kampaņā uzsvars ir uz bīstamajiem priekšmetiem, kuru pārvadāšana nav aizliegta, tomēr pastāv ierobežojumi – ir lietas, ko drīkst vest rokas bagāžā, bet nav atļauts nododamajā bagāžā, un otrādi,» skaidro Karnīte.
Kampaņas ietvaros ir izstrādāta īpaša izglītojoša spēle http://bistamie.lv, kurā ikviens interesents interaktīvā veidā var ne tikai pārbaudīt savas zināšanas par bīstamajiem priekšmetiem, bet arī iegūt svarīgu informāciju par šīs kategorijas priekšmetu pārvadāšanas noteikumiem.
Ziņas avots: BNN