Baltijas valstu valdībām ir jāpārskata projekta “Rail Baltica” pārvaldības un ieviešanas modelis, aģentūrai LETA pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs.

Viņš atzina, ka esošajā situācijā skaidri izgaismojas problēmas sakne, kas ir “Rail Baltica” projekta ieviesēja, Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” pārvaldības modelis un atbildības sadalījums projekta ieviešanā.

“”RB Rail” akcionāriem – dzelzceļa uzņēmumiem – ir duāla loma “Rail Baltica” projektā. No vienas puses, akcionāri pilda tipiskos uzdevumus atbilstoši Komerclikumam – tajā skaitā ievēlē padomi, kas uzrauga uzņēmuma valdes darbu. No otras puses, “RB Rail” akcionāri arī paši ievieš “Rail Baltica” projektu, saņem daļu no “Rail Baltica” paredzētā finansējuma caur kopuzņēmumu. Līdz ar to kopuzņēmuma valdei jānodrošina, ka finansējums tiek izlietots atbilstoši nosacījumiem un zināmā mērā jāuzrauga akcionāra darbības, bet vienlaikus akcionāru pārstāvji padomē uzrauga “RB Rail” valdes darbu,” stāstīja Grafs.

Viņa ieskatā, Baltijas valstu valdībām sadarbībā ar Eiropas Komisiju, kas finansē “Rail Baltica” projektu ar 85%, jāpārskata projekta pārvaldības un ieviešanas modelis, lai nodrošinātu projekta īstenošanu paredzētajā termiņā un atbilstoši budžetam.

“Viens no risinājumiem, kas Baltijas valstu valdībām jāvērtē, kā nodrošināt lielāku lomu kopuzņēmumam projekta ieviešanā, lai izslēgtu interešu konfliktu. Tā kā “RB Rail” padome uzrauga starptautisku piecu miljardu eiro vērta projekta īstenošanu, kopuzņēmuma padomes sastāvā jāiesaista profesionāļi – neatkarīgi padomes locekļi ar ievērojamu starptautisku pieredzi privātajā sektorā un liela mēroga projektu īstenošanā, kuri nav ne tieši, ne netieši saistīti ar “RB Rail” akcionāriem un dzelzceļa uzņēmumiem,” sacīja eksperts.

Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja Baltijas valstu valdības nepārskatīs projekta pārvaldības un īstenošanas modeli, nav pamata domāt, ka ar jauna vadītāja iecelšanu problēmas atrisināsies pašas no sevis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka līdzšinējā “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa ceturtdien iesniedza kopuzņēmuma padomei atlūgumu, kas stājas spēkā ar tā iesniegšanas brīdi.

Rubesas pārstāve informēja, ka atlūguma vēstulē skaidroti galvenie atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko “Rail Baltica” projekta vadības un ieviešanas modeli.

Rubesa šajā amatā tika iecelta 2015.gadā, un viņas pilnvaru termiņš beigsies oktobrī.

Tāpat ziņots, ka “Rail Baltica” projekta īstenotāja “RB Rail” sākusi jauna vadītāja meklēšanu, un, pēc neoficiālas informācijas, kompānijas akcionāri šajā amatā labāk redzētu cilvēku no Polijas vai Somijas, nevis no Baltijas valstīm.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstīja “RB Rail” padomes priekšsēdētāja Rīa Sillave, jauna “RB Rail” vadītāja meklēšanai nolīgta personāla atlases kompānija “Amrop”. “Līgums ar pašreizējo “RB Rail” vadītāju beigsies oktobra nogalē. Padome sākusi jauna vadītāja meklēšanu. Nolīgta personāla atlases kompānija “Amrop”, kas meklēs Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Līdztekus tiešiem meklējumiem tuvāko nedēļu laikā tiks publicēts atklāts sludinājums. Mērķis ir šajā svarīgajā “Rail Baltica” īstenošanas fāzē atrast labāko amata kandidātu,” viņa sacīja.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.