Foto: Pixabay/ WinchWeb

Otrdien, 19.novembrī, aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī.

“Ukraina nepagurstoši cīnās katru dienu. Vairāk nekā divus gadus ar apbrīnojamu drosmi un neatlaidību ukraiņu tauta pretojas Krievijas agresijai. Latvijas atbalsts Ukrainai ir stingrs un nelokāms. Latvija un tās tauta stāv plecu pie pleca ar Ukrainu tās cīņā pret agresoru – Krieviju,” informē Valsts kanceleja.

Ukraina ik dienu plkst.9.00 ar klusuma brīdi piemin un godina visus bojāgājušos cīnītājus. Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente un ārlietu ministre 19.novembrī plkst.9.00 aicina visu Latviju vienoties klusuma brīdī. Valsts augstākās amatpersonas aicina pašvaldības un organizācijas klusuma brīdi organizēt dažādās Latvijas vietās un, godinot upurus, aizdegt 1000 sveces.

Aicina pieminēt arī latviešu brīvprātīgo Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023.gada 1.oktobrī Ukrainas austrumos.

“19. novembrī aprit jau 1000 dienas, kopš Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu. Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai Ukraina var uzvarēt. Ukrainai steidzami nepieciešams lielāks militārais, humanitārais un enerģētikas sektora atbalsts. Mums arī stingrāk jāvēršas pret valstīm, kas atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu, un jāturpina izskaust ES noteikto sankciju apiešana,” 18. novembrī, Briselē, ES Ārlietu padomē aicināja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde.

Ārlietu padomes sanāksmes dalībniekus videoformātā uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) un informēja par aktuālo situāciju, apritot 1000 dienām kopš kara sākuma. Viņš uzsvēra nepieciešamo atbalstu Ukrainas enerģētikas sektoram, kurš smagi cietis no Krievijas uzbrukumiem, kā arī aicināja atbalstīt Ukrainas militāro industriju, lai nodrošinātu nepieciešamos militāros resursus, informē Ārlietu ministrija.

Parlamentārā sekretāre pauda īpašu nosodījumu par trešo valstu atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu: “Šāda rīcība iespaido visas Eiropas drošību un pieprasa stingru ES reakciju, tostarp stingrākas sankcijas. Tādējādi, atbalstām arī ierobežojošos pasākumus pret Irānu, kurus, šodien, 18. novembrī, ir apstiprinājusi ES Ārlietu padome, ņemot vērā tās militāro atbalstu Krievijai agresijas karā pret Ukrainu, kā arī bruņotiem grupējumiem Tuvajos Austrumos un Sarkanās jūras reģionā.”

“Sankciju spiediens pret Krieviju ir jāstiprina, un nākamo sankciju kārtu ir jāapstiprina vēl šogad. Arī Latvija šobrīd strādā pie sankciju priekšlikumiem un, mūsuprāt, prioritāri ir jāvēršas pret Krievijas enerģētikas, finanšu un tirdzniecības sektoriem, kā arī tās propagandas “mašīnu”. ES ir steidzami jāapstiprina arī pirmā sankciju kārta, lai vērstos pret Krievijas hibrīdo apdraudējumu,” aicināja Melbārde.

“Būtiski ir plašāki ierobežojošie pasākumi pret “ēnu flotes” kuģiem. Tāpat – gan pašā ES, gan sadarbībā ar līdzīgi domājošajiem partneriem – jānovērš iespējas apiet sankcijas, tostarp aktīvi vēršoties pret sankciju apiešanā iesaistītajām trešajām valstīm. Tikai vienota un konsekventa ES rīcība var iegrožot Krieviju,” uzsvēra Melbārde.

Saistībā ar “ēnu floti” Melbārde informēja ES ārlietu ministrus, ka Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes eksperti 13.-15.novembrī notikušajā sanāksmē apliecināja kopīgu apņemšanos sadarboties, vēršoties pret vides, drošas kuģošanas un drošības riskiem, ko rada “ēnu flote”, īpaši visām piekrastes valstīm.

Melbārde uzsvēra, ka visam atbalstam, ko sniedzam Ukrainai, ir izšķiroša nozīme visas Eiropas drošībā. “Īpašs atbalsts nepieciešams Ukrainas militārajai industrijai, šim mērķim novirzot virspeļņu no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem līdzekļiem. Stipra Ukraina ir stipra Eiropa,” norādīja Melbārde.

Saistībā ar Ukrainas eirointegrāciju, Melbārde norādīja, ka “Latvija ir gandarīta par Ukrainas sasniegto progresu virzībā tās ceļā uz integrāciju ES un nemainīgi sniegs visu nepieciešamo atbalstu arī turpmāk”.

ES Ārlietu padomē pārrunāja arī situāciju Gruzijā pēc 26.oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām. “Diemžēl redzam, ka Gruzijas integrācijas ceļš ES faktiski ir apturēts. Vienlaikus svarīgi paturēt ES integrācijas durvis Gruzijai atvērtas un sniegt atbalstu Gruzijas sabiedrībai un tās ES centieniem,” norādīja Melbārde.

ES ārlietu ministri noturēja arī neformālu viedokļu apmaiņu par ES-ASV turpmāko sadarbību. Melbārde norādīja, ka “ES un ASV ir ilgtermiņa stratēģiskie partneri, kurus vieno kopīgas vērtības un intereses. Izšķirošas prioritātes dialogā ar ASV ir transatlantiskā drošība un turpinošs atbalsts Ukrainai.”

ES ārlietu ministri apsprieda arī situāciju un turpmākos soļus krīzes mazināšanai Tuvajos Austrumos un Āfrikas raga valstīs (Somālijā, Etiopijā, Eritrejā un Džibuti).

ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā Žuzepam Borelam (Josep Borrell), kurš amatā ir kopš 2019. gada, šī bija pēdējā ES Ārlietu padome viņa vadībā.

Lasiet arī:  Latvijas prognozētās izmaksas Rail Baltica projektā pieaugušas par 7,62 miljardiem eiro

Lasiet arī:  No 42 Latvijas pašvaldībām noplūduši darbinieku un iedzīvotāju dati