Foto: Pixabay

Ja, ieejot lielveikala pārtikas nodaļā, uz centrālās salas sakrautas kārbas ar olām, pat kalendārā neskatoties ir skaidrs – klāt Lieldienas! Tāpēc gluži pamatots ir jautājums: kā tad galu galā ir ar to olu ēšanu – kaitēs vai nekaitēs veselībai?

“Lai arī kādu brīdi olas, jo sevišķi olas dzeltenums, bija zinātnisko jautājumu karstugunīs, šobrīd attieksme pret šo produktu ir daudz pielaidīgāka,” stāsta sertificētā uztura speciāliste “Veselības centru apvienībā” Anita Baumane. Viņasprāt, ir pat labi, ja kādu brīdi pētnieki pastiprināti un padziļināti pievēršas konkrētai problēmai, jo tāda jau ir zinātnes daba – apsvērt iespējamos riskus, pēcāk tos apstiprinot vai noraidot. Un ar olām ir noticis tieši pēdējais. “Tādēļ, ja vien cilvēks nav vegāns, kura izvēli nosaka ētiski apsvērumi, no uzturzinātnes viedokļa olām nav nekādas vainas – drīzāk būtu pareizi runāt par labumiem, kādu tās var sniegt mūsu veselībai,” teic uztura speciāliste.

Tādēļ pavasara saulgriežu laikā var droši veltīt vienu nedēļu “olu diētai”. Lai mazinātu jebkādas šaubas par olu veselīgumu, Anita Baumane uzskaita desmit labos darbus, ko šis Lieldienas simbolizējošais produkts veic mūsu organismā.

1. Sniedz uzturvielām bagātu maltīti

Tas nozīmē, ka olās uz vienu kaloriju ir vairāk uzturvielu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, nekā vairumam citu pārtikas produktu. Apēdot vienu olu, uzņemsiet: neaizvietojamās aminoskābes, selēnu, fosforu, holīnu un B12 vitamīnu.

2. Pilnvērtīgs olbatumvielu avots

Viena ola satur sešus gramus olbaltumvielu un visas deviņas neaizvietojamās aminoskābes, kas organismā pašas nesintezējas – tās ir jāuzņem ar pārtiku. Runājot par olbaltumvielām – olu baltumā apmēram puse ir tīru olbaltumvielu un tikai neliela daļa – tauku un holesterīna.

3. Palīdz “labajam” holesterīnam

Tieši holesterīna jautājums ir ticis īpaši plaši apsvērts, izsakot aizdomas, ka olas to augstā holesterīna sastāva dēļ, varētu būt ierobežojamas sirds un asinsvadu slimību pacientu uzturā. Palūkosim, kā tas īsti ir jaunāko zinātnisko atziņu gaismā, turklāt nošķirot abus – “labo” un “slikto” holesterīnu. Cilvēkiem, kuri dienā apēd trīs vai vairāk olas, palielinās ABL (augsta blīvuma lipoproteīni) jeb “labā” holesterīna līmenis. Protams, palielinās arī ZBL (zema blīvuma lipoproteīni) jeb “sliktais” holesterīns. Taču tā kā pieaug gan viens gan otrs, sliktajam holesterīnam ir mazāk iespēju ietekmēt organismu nelabvēlīgi, savukārt labajam holesterīnam ir iespēja to kompensēt ar savu pozitīvo ietekmi.

4. Pazemina triglicerīdu līmeni

Veicot asinsanalīzes, vienlaikus ar ABL un ZBL ārsts parasti vēlas pārbaudīt arī triglicerīdu līmeni oganismā. Zemāks triglicerīdu līmenis ir labāks veselībai. Iekļaujot uzturā olas un papildus uzņemot arī labās taukskābes, piemēram, omega-3, ir iespējams samazināt triglicerīdu līmeni.

5. Samazina insulta risku

Lai gan pētījumi atšķiras, tiek uzskatīts, ka iekļaujot olas ikdienas ēdienkartē var samazināt insulta risku. Nesenā Ķīnā veiktā pētījumā cilvēkiem, kuri dienā apēda vienu olu, bija mazāks risks nomirt no hemorāģiskā insulta nekā tiem, kuri olas nelietoja. Lai gan riska samazinājums (30%) attiecībā pret sākotnēju risku nav liels, tas tomēr apliecina, ka olas nav kaitīgas tiem, kuri cieš no sirdskaites un, ievērojot mērenību, ir droši iekļaujamas ikdienas ēdienkartē.

6. Kontrolē kalorijas

Vienā olā ir aptuveni 70 kalorijas, tāpēc, apēdot olu, var precīzi zināt, cik daudz kaloriju organisms uzņem. Olas ir arī viegli sagatavot un paņemt līdzi. Novārītas cietas olas var pievienot salātiem, likt uz maizes šķēles – ātras, veselīgas pusdienas būs nodrošinātas. Olas ir patiešām sātīgas! Apēdot brokastīs olas, sāta sajūta ir daudz ilgāk, un tā ļauj dienas garumā apēst mazāk.

7. Ekonomiski izdevīgs produkts

Būtu grūti pārspēt šo augstas kvalitātes proteīnu avotu par 20 centiem gabalā. Tas patiešām ir ekonomiski! Kopā ar šķēli pilngraudu maizes un nedaudz avokado iegūsiet karalisku maltīti par zemu cenu. Turklāt nav jāuztraucas par cukuru vai ogļhidrātiem, jo olās to nav.

8. Noderīgas sirds veselībai

Lai arī tas šī raksta ietvarā minēts vairākkārt, ir vērts to īpaši izcelt atsevišķā punktā – cilvēki, kuri uzturā iekļauj olas, nepalielina sirds slimību iespējamību. Pat pacientiem ar prediabētu vai 2. tipa cukura diabētu pēc diētas ievērošanas svara samazināšanai, kura paredz lielāku olu patēriņu, bija novērota labvēlīga ietekme uz sirds veselību. Nesenā pētījumā cilvēkiem, kuri dienā apēda aptuveni vienu olu, konstatēts mazāks risks saslimt ar sirds slimībām nekā tiem, kuri olas neēd.

9. Veicina acu veselību

Antioksidanti luteīns un zeaksantīns palīdz izvairīties no acu slimībām, piemēram, kataraktas un ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas. Labi ir arī zaļie salāti piemēram, spināti un kāposti, tomēr olas ir vēl labāks šo vielu “izejmateriāls”. Tas tāpēc, ka tajās esošie tauki palīdz organismam pilnvērtīgāk izmantot uzņemtās uzturvielas.

10. Smadzeņu veselībai

Olās ir D vitamīns, kas ir labs smadzeņu pelēkajai vielai un ko ir grūti uzņemt ar pārtiku. Olas satur arī holīnu – tas palīdz nervu šūnām (neironiem) sazināties savā starpā. Holīns ir ļoti svarīgs arī grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, jo tam ir liela nozīme augļa smadzeņu attīstībā.

Ar olām nevajag aizstāt zāles

Tomēr nedrīkst olas pārslavēt par daudz. Kādēļ tā? “Latvijā, tāpat kā daudzviet attīstīto valstu, kopumā cilvēki par daudz lieto dzīvnieku olbaltumvielām bagātu uzturu un daudz par maz – dārzeņus un pilngraudu produktus,” brīdina VCA sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane. Tieši tādēļ ir prātīgi turēties pie tādām veselīgām uztura programmām, kā slavenā Vidusjūras diēta, kas ietver visu organismam nepieciešamo uzturvielu spektru un īpaši balstīta augu valsts produktu daudzveidīgā lietojumā. Uztura speciālistei piekrīt “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone: “Uzturam noteikti jābūt daudzveidīgam un sabalansētam, taču hronisko slimību pacienti nedrīkst aizmirst par zāļu lietošanas disciplīnu – jo sevišķi, ja ir kāda sirds un asinsvadu sistēmas slimība vai cukura diabēts. Un ne tikai hronisko slimību pacienti. Arī tie, kam ārsts izrakstījis zāles, piemēram, šo slimību priekšstāvokļa dēļ. Nevajag iedomāties, ka asinsspiediens vai sliktā holesterīna līmenis normalizēsies no olu ēšanas vien. Atbilstoša diēta ārstēšanas procesā noteikti nāks par labu, taču, ja veselības problēma jau ir manifestējusies, tā jārisina tā, kā to noteicis ārsts.”

Ērika Pētersone novērojusi, ka daudzi pacienti, kuriem paaugstināts asinsspiediens fiksēts nesen, visai negribīgi iegādājas medikamentus, izmisīgi meklējot citus ceļus, lai pāšārstētos. Te nu farmaceitei ir stingrs vārds sakāms: “Ja disciplinēti izpilda ārsta nosacījumus, bieži vien, jo sevišķi jaunākiem un laikus diagnosticētiem pacientiem, problēma var tik atrisināta.” Tāpat farmaceite iesaka arī D vitamīna gadījumā nepaļauties tikai uz olu efektu, bet, veikt analīzes un uzņemt D vitamīna uztura bagātinātāju pēc ārsta ieteiktās shēmas.

Lasiet arī: Izglāb krupju princi! Meklē brīvprātīgos īpašai glābšanas misijai

Gan Lieldienu, gan ikdienas uzturā lietojot olas, vajadzētu pievērst uzmanību piedevām un paturēt prātā, ka tik iecienītā bagātīgā majonēzes kārta veiksmīgi “pārklās” arī olās esošās vērtīgās uzturvielas.